Transports


                              J?ras transports.


    P?rvad?jumu   nodro?in??anai   j?ras   transportam   ir    daudznoz?res
saimniec?ba, kas sast?v no:
 - flotes,
 - j?ras ostas,
 - remonta r?pn?cas.

      At??ir?b? no  ku?o?anas  veida  j?ras  p?rvad?jumu  sada?a  uz  ?r?jus
(?rvalstu)  un  iek??jus   (kabot??a).   Savuk?rt,   ?rvalstu   p?rvad?jumos
realiz?jas eksporta- importa kr?vu p?rvad?jumi un  kr?vu  p?rvad?jumi  starp
?rvalstu ostiem.

      Iek??jos p?rvad?jumos at??ir lielo un mazo kabot??u. Maza  kabot??a  -
ku?o?ana vienu vai divu j?ras baseinu robe??s.  Liela  kabot??a  -  ku?o?ana
starp j?ras ostiem, kas atrodas da?os baseinos, kas sadal?ti ar citu  valstu
krastmalas teritorij?m.

      J?ras  transports  realiz?  galvenok?rt  ?r?jas  tirdzniec?bas   kr?vu
p?rvad?jumus, k? ar? p?rvada  citvalstu  frakt?t?ju  kr?vu.  Abos  gad?jumos
vi?? realiz? transporta pakalpojumu eksportu un  izpildi  svar?go  funkciju:
piev?rst ?rvalstu val?tu un invest?cijas.

      Priek?roc?bas:


 -  iesp?ja   nodro?in?t   masveida   iek?-   un   starpkontinent?lu   kr?vu
   p?rvad?jumus;
 - praktiski neierobe?ota izlai?anas iesp?ja j?ras ce?iem;
 - relat?vi neliels degvielas un ener?ijas pat?ri?? uz produkcijas vien?bu;
 - iesp?ja izmantot augstekonomisko floti ar lielo kr?vnes?bu (l?dz 5000  t.
   tonn??a), kas dod relat?vi zemu p?rvad?jumu pa?izmaksu.

      M?nusi:


 - atkar?ba no hidrometeorolo?iskiem un navig?cijas apst?k?iem, kas  izraisa
   lielo d?kst?vi ziemas laik?;
 - nepiecie?ams izveidot j?ras  krastos  sare???to  ostas  saimniec?bu,  kas
   prasa lielo kapit?lieguldin?jumus;
 - ierobe?ota iesp?ja izmantot  j?ras  transportu  iek?v?lstu   p?rvad?jumos
   tie?os j?ras p?rvad?jumi.

2.

    Acu redzams, ka da??di noteikumi, kas tiek uzst?d?ti veicot ??du  kr?vu
p?rvad?jumus:
 -  hener?lie  (gabalkr?vas),  kam  piem?t   da??die   izm?ri,   formas   un
   part?jam?ba;
 - speci?lie gabalu Ц konteineri un rite?u tehnika;
 - masu gabalu kr?vu lielas partijas Ц koki un met?ls;
 - uzberamas Ц rudas, ogle, m?sli;
 - ??idras Ц nafta, naftas produkti, ??mik?lijas, sa??idrin?tas g?zes;
 - pasa?ieri Ц line?r? satiksme un kruiza ku?i?ana;
 - pasa?ieri ar automa??n?m Ц pr?mu satiksme.
       ir j?vest da??du ku?u tipa r??anai.

    Gandr?z katrs tre?ais ku?is  no  pasaules  tirdzniec?bas  j?ras  flotes
past?v no sev? tankeru vai ki?i uzberamas kr?vu p?rvad??anai. ?o  divu  tipu
ku?im ir 80% no kop?ja  pasaules  tirdzniec?bas  flotes  ton??a.  Ku?u  tipu
skaits ir jau vair?k par 100.

    Ku?u sadal?jums pa tipiem ir ?oti  sare???ts,  jo  ku?u  at??iras  p?c:
noteik?anas,  ku?o?anas  rajonu,  energoier?ci,  arhitekt?ras  un   daudziem
cietiem paz?mem.



    Pamatpaz?me ir noteik?ana, ar vi?u ku?us sadala:

 - pasa?ieru;
 - transportu;
 - zvejniec?bas;
 - tehnisk?s flotes.

Z?m. 41.

    T?l?k tiek apl?koti tikai transporta ku?i. Bez  transporta  flotes  nav
iesp?jami starp kontinent?lie kr?vu p?rvad?jumi.
    Pamatkravas, kas p?rvada:
1.  Tanneru  p?rvad?jumos:  nafta  un  tas  produkti,  sa??idron?tas  g?zes,
   ?imik?lijas, asfalts, v?ns, amonjaks, s?ra, etilus.
2. ?u?i Ц refri?er?tori: d?rz??i, ga?a, zivis.
3. Konteineru p?rvad?jumos: speci?las kr?vas.
4. Uzberamo kr?vu p?rvad?jumos: ogle u.c.

    K? jau ir min?ts augst?k, ?olaik kop?jas pasaules kr?vu sadal?jums ir:
    55% - ??iras kravas;
    30% - uzbramas;
    15% - hener?lie.

    Tas noteica transporta ku?u sadal?jumu.
    Tankers ap 50% no ekspluat?cijas laika pavada ostos zem  iekrau?anas  Ц
izkrau?anas  oper?cijam.  Transkontinent?lie  naftas   p?rvad?jumi   realiz?
supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t.. Ta?u ?iem tankeriem nav  sasniedzama
liel?ka ostu da?a un naftas sadal?jumu  pa  kontinentu  realiz?  tankeri  ar
maz?kam izm?riem (ap 70 t.t.). Tank?ru  flote  ir  ?oti  b?stama  apk?rt?jas
vides pies?r?o?anas d??.

    Konteiner vedis Ц paredz?ts s?kkr?vu p?rvad??ana:
    Dedveits ap 50 Ц 60 t.t. ?trums ap 30 УuzlovФ.
    Tas ir piln?gi atkl?tie ku?i ar l?kam, kas aiz visu kr?vas  nodal?jumu,
kam bie?i ir ?ienai?a  konstrukcija. Tas  atvieglo  iekrau?anu  un  samazina
d?kstavi

    Z?m. 59.

 . Uzberamo kr?vu p?rvad??anas ku?is p?rvada  galvenok?rt  graudu,  og?i  un
   d??us rudus.
 . Lihtervedis Ц  ku?is,  kas  paredz?ts  speci?lo  negreud?jo?o  konteineru
   p?rvad??anai. Z?m. 130.
 . Sauso kr?vu p?rvad??anas ku?is Ц koku,  lopu,  sm?gu  kr?vu,  citu  kr?vu
   p?rvad?sana.


      Ku?i iekrau?anai un izkrau?anai  paredz?ti  speci?li  apteikoti  j?ras
krastmalas teritorijas. Tas past?v no sevi sare???to  saimniec?bu,  kas  var
sadal?t uz:
Akvatoriju,  piest?tnes,  kr?vu  p?rcel?anas  meh?nismi,  noliktavas,  kr?vu
sadal??anas tehnika, dzelzce?i un autoce?i, doki u.c.

    Atkar?b? no ostas pamatfunkcij?m ?eit ar? var b?t  reida  p?rsukn??anas
stacijas, cauru?vadu vai citu transporta ma??nu sist?mas, daudzie  dienesti,
glab??anas tvertnes.

    Osti izpilda sakares funkciju starp j?ras un iek??jam transportam.
    Liela noz?me ir kr?vas pl?smas stabilit?tei un ilgumam, jo tas  ietekm?
uz ostas, ku?niec?bas, ?r?jas tirdzniec?bas savstarp?ji saist?to att?st?bu.

    J?ras ostu att?st?bas pamatvirzieni:

 . Ku?u st?v??anas laika samazin??ana;
 . Jauno piest?t?u un p?rkrau?anas kompleksu uzb?v??ana;
 . Nodro?in?t glab??anas iesp?jams, kr?vas pl?smam palielin?ties;
 . Pieostas r?pn?cas b?vlaukumu sagatavo?ana.

    Pamatprobl?mas j?ras ostiem:

 . Neliels akvatorijas dzi?ums, jo da?as ostas tiek izvietotas 50 Ц  100  km
   att?lum? no j?ras un galvenok?rt ?pes grivas.

 . ?auras vietas piebrauk?anas u?ie posmos, kas izraisa manevr??anas  ?truma
   samazin??anu un kop?jo laika zudumu palielin??anu.

 . Jesp?ja apkalpot tikai tos  ku?us,  kuriem  tiek  paredz?tas  piest?tnes,
   celt?i u.c.



3.


   P?rvad?jumu efektivit?ti nov?rt? ar pamatrad? t?ju pal?dz?b?m:

a) kr?vu apgroz?jums, miljard.t.km;
b) 1 t. kravai vid?jais p?rvad??anas att?lums;
c) kop?jais pasa?ieru skaits;
d) ekspluat?cijas ?trums, m/st.;
e) kravnes?bas izmanto?ana,%;
f) pe??a.


    J?ras transport? ir frakts un tarifs.

    Frakts Ц vienlaic?ga cena,  kuru  noteica  l?gums  starp  frakt?t?ju  Ц
transporta produkcijas p?rdev?ju un frakt?jam Ц pirc?jam un fiks?jas  l?gum?
(?arter?) katr? noteikt? gad?jum?;
Frakts darbojas tikai ??m kr?vos nos?t?t?jam.

      Tarifs Ц past?v?gi  darbojo?a  cena  j?ras  p?rvad?jumiem.  Vi??  tiek
uzst?d?ts centraliz?ti, ir vien?ds visiem nos?t?t?jiem,  kas  izmanto  j?ras
transportu..

      Tarifs ietilpst:
1) Maksa par kravas p?rvad??anu;
2) Papildoper?cijas izdevumi

   T = P + ѕ,    kur   P Ц pa?izmaksa
                                ѕ Ц pe??a.

    At??ir pamat, iz?emuma un viet?jo tarifu.
J?ras transporta tarifu uzskaita ats?vi??i kabot??a un ?rv?lstu  ku?niec?b?.
Kabot??as ku?o?anai  ir divi l?meni tarifiem:

 . kust?bas tarifs;
 . st?v?jo??s tarifs,
kur?  savuk?rt  sadal?ti  at??ir?ba  no  kr?vas,  j?ras,  ostas  veidiem  un
izvieto?anam.

    Pamatdokuments, kas reglament? tarifus Ц ЂKop?ja tarifu un  statistiska
kravas nomenklat?raї.

    Izmaksas: ?gunsdros?bas, ku?u, piestatnes, lamona.

    Papildizmaksas:  l?ku  atver?ana,  aizver?ana,  buks?taja  izmanto?ana,
?iftingu uzstad??ana, t?lru?u izmanto?ana un daudzie citi.


    J?ras tirdzniec?bas ku?iem ir tr?kums:

Ku?is ilgi atmaks?jas. Lai ?trak to atmaks?t, var uzb?vet  ku?i  ar  liel?ko
nestsp?ju, ta?u ku?u  cena  aug,  jo  liel?k?m  ku?iem  nepiecie?ama  vair?k
jaud?ja sp?kas iek?rta, kas ir darga.

    Bez tam, j?ras p?rvad?jumam  piem?t  neliels  ?trums,  jo  iegremd?tiem
ku?iem ir Ђ40-uzlovijї ?trum?  robe??.  Lai  kust?ties  ar  liel?ko  ?trumu,
nepiecie?ama liel?ka pamatdzin?ju  jauda,  vair?kie  dagvielas  pat?ri?i  un
kr?jumi. Pamatdzin?ju jauda aug proporcion?li ku?u kust?bas ?trumam  tre?aj?
pak?pe.  Tap?c  j?ras  p?rvad?jumi  ir  l?n?ki,  nek?  avi?cijas  un   citas
transportas veidiem.



    Ar? j?ras transports stipri pies?r?o apk?rt?jo vidi.

??idrie pie??r?ojumi:  degviela, e??a, ljales un balasta ?de?i,  dzese?anas,
mazg??anas ??idrumi un ?de?i, nafta un t?s produkti.

Cietie pies?r?ojumi: koks, met?ls, kr?su atlikumi,  ku?u  atkritumi,  kr?vas
zidumi un atlikumi.

    1973  gad?  nosl?gta  Starptautiska   konvencija   j?ras   pies?r?ijumu
nover?anai  ar  j?ras  ku?iem.  ??j?  konvencija   formul?ti   pras?bas   un
noteikumi, virz?tie vides aizsardz?bai.
    Baltijas j?ras aizsardz?bai nosl?gta  re?ion?la  konvencija,  kas  tiek
pie??mta 1974.g. Helsinkos.



                              ?pes transports.

    ?pes transports ir svar?ga da?a valsts transporta sist?m?. ?pa?i  liela
noz?me ir ?dens transporta masveida kr?va p?rvad?jumos: nafta, koks,  maizes
kr?vos, ma??nas un b?vmateri?li.

    Ped?j? laika ir tendencija ?dens  transporta  specializ??ana  atsevi?ko
kravas veidu p?rvad??anai.  Og?u  un  d?rze?u  p?rvad??ana  ir  nepiecie?ami
uztur?t glaba?anas mitrumu un temperat?ru.

    Vispla??k  ?dens  ttansports  izmanto  velkamo  floti  Ц  bar?us,   kas
paredz?ti  b?ramkravam.  Tas  ?auj  intensit?t  p?rvad?jumus  un   samazin?t
velko?u skaiti.

    ?dens transports nodro?ina j?ras ostas apg?di ar masveida kravam.
    Sare??itie ku?o?anas apst?k?i  Ц  mazs  dzi?ums  un  platums  Ц  stipri
ierobe?oto iesp?ju izmantot ?des transportu mazaj?s ?pes.
    Ar? tr?kums ir, jo nepiecie?ama piest?tne ar celtniem, dzelzce?i un/vai
autoce?i.

    Vis?rt?kie meh?niskai apstr?dei ir konteineri  un  pak??u  kravas.  Bet
tiem ar? ir tr?kumi, jo  konteineriz?cija  un  pak??u  form??ana  ir  dargas
oper?cijas,  tap?c  nos?t?tajs  cen?as  to  nedar?t,  kas   samazina   ?dens
transporta ro?igumu.

    Pamat?patn?bas:

1) Liela p?rvad??anas iesp?ja;
2) Neliela p?rvad?jumu pa?izmaksa (4< auto, 15-20< avia).  Bar?u  velko?anai
   ir nepiecie?ama 10 reizes maz?ka jauda, nek? dzelzce?as;
3) Maz?kie (3-4 reizes) kapit?lieguld?jumi, nek? auto un dzelzce?a;
4) Maz?ks met?la pateri??rito?a sast?va ra?o?anai.


    M?nusi:

1) L?kumains ce?? un liela dzi?umu vari?cija;
2) Darba periodiskums;
3) Kr?vas kust?bas mar?rutu pagarin??ana;
4) Neliels transport??anas ?trums (HES, tilti).



                      Tarifi ?pes transport? (kravas).

    Tarifi kr?vas p?rvad??anai sadal?ti; pa p?rvad??anas veidiem (nafta  un
t?s  produkti,  koku  velko?ana,  ku?u  un  citu  l?dzek?u  velko?ana),   pa
nosut??anas veidiem (ku?u, konteineru, savieno?anas un s?kas), pa  satiksm?m
(iek??ja ?dens, tie?a ?dens, ?pes un j?ras ce?i, ?rvalstu, intermod?lo).

    Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maks?jumu noteik?anai. ?ie sh?mi
b?v?ti divos l?me?os:
    1) S?kummaksa no 1 t. p?r minim?lo att?lumu 50 km;
    2) Maksa par p?rvieto?anu 1 t. km.
Ar sh?mas numura palielin??anu palielin?jas 10% maks?jumu summa.

Sauso kravu p?rvad?jumos apr??inu izdara p?c 1 t.
Pamatdokuments ir Tar?fu kodekss.



                        Cauru?vadu transports (C. t.)


Ma?istr?lie cauru?vadi klasifice:

 . Naftas vadi;
 . Gazes vadi;
 . Caurulvadi p?rtikas produktiem.


    Cauru?vadi ?aura specializ?cija ir pamatat??ir?ba no citiem  univers?lo
transporta veidiem. Ped?jos gados strauj: att?st?s  univers?lais  cauru?vadu
transports.

                  1. Naftas produktu cauru?vadu transports.

      Naftas vads pastav no sevis celt?u kompleksu naftas un naftas produktu
transport??anai no ieguves vietas l?dz pat?r?t?jiem vai p?rkrau?anai.

      Buv? ma?istr?lo, pievada Ц un ruj?lo c.v.

      Ma?istr?lais c.v. Ц ar karu nafti transport? no ieg??anas viet?m  l?dz
naftas p?rstrad??anas uz??mumiem< k? ar? p?rkrau?anas b?z?m,  kas  izvietoti
dz.c., ?pes un j?ras p?rlie?anas punktas,  vai  uz  galveniem  p?rs?kn??anas
stacijas.

      Rup?lie c.v. , k? ar?  r?pn?ec?bas  un  naftas  b?zes  c.v.  paredz?ti
iek??jiem p?rs?kn??an?m.

      Pievada c.v. kalpo  naftas  p?rvieto?anai  no  ieg??anas  viet?m  l?dz
naftas  p?rstrad??anas  r?pn?cam  un  naftas  produktu  no  uz??mumiem  l?dz
galveniem naftas produktu c.v.

      ??idro  ?erme?u  p?rs?kn??ana  cauru?vada  realiz?  ar  augstspiediena
lielas jaudas s?kniem, galv?nok?rt ar elektro piedzini, kas  tiek  uzstad?ti
p?rsukn??anas un galastacij?s.

      Naftas p?rvados b?rzes samazin??anai caurules iek??jo virsmu  apstr?da
ar plastikam, sve?iem, iee??o ar spirtu u.c.

      Cauru?vadu tran?ejus ar dzi?umu l?dz 2,5 m apstr?da ar  antikorrozijas
materi?liem  (bitums,  polihlorvinils,  asbests  u.c.).   Lai   paaugstin?tu
cauru?u  meh?nisko  ?patn?bu  t?  materi?la   izstrad??anas   laika   ievest
pied?vus: hromu, n??els u.c. Vispla??k izmanto cauruli ar  di?metru  no  529
l?dz 1220 mm. Tas ir elektro metin?tie t?isn??vju caurulis.

      Materi?la lielums, kas  b?t  p?rs?kn?ts  ar  ma?istr?lam  cauru?vadiem
diennakt?   stacion?r?   re??m?   p?c   apre?in?to    parametru    optim?l?m
izmanto?anam, sauc par caurpl?des sp?ju. ?ad? spej? ir atkar?ga  no  cauruls
di?metra, p?rs?kn??anas stacijas jaudi, kas noteica ar? pl?smas ?trumu.  Pie
caurules diametra 200, 720 un 1020 mm caurpl?des  sp?ja  sastav  atbilsto?ai
1,15 un 45 mln.t. gad?. Pie?aujamais spiediens caurul? 64-75 atm.,  att?luma
starp p?rs?kn??anas stac?j?m no 100 l?dz 300 km.

      Vissvar?gais raksturlielums ir cauru?vada  ra?igums.  T?  ir  produkta
lielums, kas tiek p?rs?kn?ts  ar  c.v.  pal?dz?bam  noteiktaj?  laika  posm?
(diennakts, m?ness, gads). M?sdien?gie naftas p?rvadi ar  vienu  l?niju  var
transport?t desmitniekus naftas tonnus.

      Ma?istr?lie c.v. sastav no:

 .  Line?ra  da?a,  kas  savuk?rt  sastav  no  cauru?vadi,  sakaru  l?nijas,
   cauru?vaduelektroaizsardz?bas iek?rtes. Vi?u  pastav  apm?ram  70-75%  no
   cauru?vadu uzb?ves izmaksam.

 . Apak?zemes un  virszemes  p?rejas  caur  ?dens  ???rslim  dzelzce?iem  un
   autoce?iem, pievadi autobaziem.

 . Line?rie m?zgli, kas paredz?ti  ma?istr?les  posmu  atsl?g?anai  remont?m
   u.c.; paral?lo vai ???rsl?niju savienojumi; ma?istr?lajas c.v. ne  bie??k
   k? p?c 25 km tiek uzstad?ta atsl?g?anas armat?ra (aizbidns).

 . Virszemju Ц laukumu da?a, kas ietilpst galv?na un  pal?gp?r?ukn??anas  un
   kompressoru  stacijas,   starpa   un   uzg?les   uzpild??anas   stacijas,
   uzsild??anas punkti, m?jokli un  kult?ras-saimniec?bas  ?kas,  noliktavas
   u.c.

      C.v. b?v??anas laik?  cen?as  izmantot  caurules  ar  lielu  di?metru.
Di?metra  palielin??ana  samazina  p?rsukn??anas  pa?izmaksu,  kapit?l-   un
materi?lietilp?bu.

      Cauru?vadiem ar D=1020mm caurlai?anas iesp?ja 23 reizes vair?ka,  nek?
cauru?vad?m ar D=300 mm. Met?la pateri??,  apr??in?ts  uz  1  m≥  p?rs?kn?ta
materi?la samazinas 6 reizes, kapit?lieguld?jumi - 3ч4 reiz?s.

      C.v. transporta priek?roc?bas naftas un  tas   produktu  p?rs?kn??anai
attiec?b? pret citiem transporta veidiem:
1. Caurules b?v??anas vienkar??ba  un  naftas  produktu  masu  p?rs?kn??anas
   iesp?ja.

2.  Vair?k  ?ss  att?lums  naftas  produktu  p?rs?kn??anai,  nek?  ?pes   un
   dzelzce?a transporta transport??anai.

3. Zema pa?izmaksa naftas transport??anai: 2 reizes  maz?k,  nek?  ar  ?dens
   ce?iem un 3 reizes zem?k, nek? ar dzelzce?iem.

    J?atcer?ties, k? teritori?la paz?me c.v. transport?m ir mazsvar?ga,  jo
darba algas un elektroener?ijas izmaksas nav lielas.
    Kopum?  visas  izmaksas  c.v.  transportam  ir  zem?kas,  nek?   citiem
transporta veidiem.

4. Naftas produktu saglab??anas nodro?in??ana,  transport??anas  process  ir
   piln?gi hermetisks.

5. Piln?gi automatiz?ti uzpild??anas, p?rsukn??anas un dren??a oper?cijas.

6. Maz?kie, nek? citiem transporta  veidiem,  kapit?lieguld?jumi  un  met?la
   pateri?? vienai p?rvad?juma vien?bai.

7. Promb?tne (ja tiek izmantota izol?cija)  negat?vas  ietekmes  apkartn?jai
   videi.

8. Daudz vair?ks darba ra??gums, nek? dzelzce?os.

      Svar?ga  priek?roc?ba   ir   t?da,   jo   p?rs?kn??anas   process   ir
nep?rtraukts, k? ar? neliels person?la skaits,  neatkar?ba  no  klimatiskiem
apst?k?iem.

      Naftas produktu  transport??ana  ar  c.v.  atbr?vo  dzelzce?as  rito?o
sast?vu, ietaupa naudu un met?lu jaunas  cisternas  uzbuv??anai.  ?patn?jais
dagvielas pateri?? p?rs?kn??anai ir 10-12 reizes  maz?ks,  nek?  p?rvad??ana
ar dzelzce?am.



      C.v. transporta galv?nie tr?kumi:


1. ?aura specialit?te.
2. Efekt?vai izmanto?anai ir nepiecie?ama  nepartraukta  un  liela  produktu
   pl?sma.
3. Gr?ti p?rs?kn?t smagus naftas produktus (e??a, maz?ts).



                                2. G?zes c.v.


    C. v. Ir vien?gas iesp?jamais g?zes transport??anai liel? att?lum?.

    G?zes vadi sadala uz magistr?liem (ar kuriem g?ze tiek transport?ta  no
ieg??anas iet?m l?dz g?zes sadal??anas punktiem) un viet?jiem.
    G?zes  caurules  noguldas  tran??jas  vai  vi?us  izb?v?   virs   zemes
estakados.
    Ma?istr?lo c.v. atkar?ba no g?zes darba spiediena sadala trijas klases.
    Ma?istr?lie g?zesvadi, k? ar? naftas vadi  sastav  no  line?ras  da?as,
kompresoru stacijas, g?zes sadales  stac?jas,  g?zes  regul??anas  punktiem;
odoriz?cijas punktiem, g?zes att?r??anas un kalt??anas iek?rtam.

    Kompresoru stacijas sadalas  no galveniem  un  starpstac?jam.  Galvenas
kompresoru stacijas g?ze tiek dz?s?ta,  kamprim?ta  att?r?ta  no  p?tek?iem.
Komprim??ana realiz?ta ar centrbedzes s?kniem ar piedzini no g?zes  terb?nem
vai elektridzin?jiem.
    Kompressoru stacijas izvietoti p?c 100 km. G?zes darba spiediens  (max)
ir ~100 atm.

    Pastav?gai  g?zes  padevei  paredze  g.v.  apri??o?ana,  pazemes  g?zes
glabatuve uzbuv??ana, baipasie uzbuv??ana.

    Tal?k g?zes caulu?vadu att?r??anas pamatvirzieni:

 .   Caurules   ra?o?anas   tehnolo?ijas   pilnveido?ana,   tas    stipr?bas
   palielin??ana;
 . G?zes saimniec?bas automatiz??ana.



                   3. Univers?lais cauru?vadu transports.

      Pasaul? eksist?  vair?k  neka  100  cauru?vadu,  kas  hidravliski  vai
pneimatiski transport?: ogle, r?das, b?vmateri?li. Transport??anas  ??idrums
Ц ?dens vai nafta, pneim?tiska veid? Ц gaiss.


 . Hidrauliski transport?fosf?tes, dolom?ts. Darba ra??gums ir 1,5-2  reizes
   vair?ks, nek? auto- vai dzelzce?u transportam, tas ir vair?k ekonomisks.

 . Pneimatisks transports ?auj p?rvietos pla?u nomenklat?ru kr?vu. Ta?u  ??s
   transporta veids izmantots tikai tehnolo?isk?m vajadz?bam.


         ƒополнить из ”рбах Ц логистика, рисунки


                           Energoapg?des l?nijas.

    Energoapg?des varianti sal?dzin??ana:

    4.   G?zu   transport??anai   un    cauru?vadiem,    sal?dzin?jas    ar
       elektroener?ijas pasnieg?anai ir neliela priek?roc?ba.

    5. Izdev?g?k ir p?rs?kn?t naftu, nek? pasniegt elektr?bu.

    6. Izdev?g?k ir sniegt elektr?bu, nek? p?rvad?t og?e.

    7. Augstkalorijas  og?u  p?rvad??ana  ir  izdev?g?ka,  nek?  elektr?bas
       pasnieg?ana.


    Acuredzams, ka elektr?bas ra?o?ana var b?t  izdev?ga,  sal?dzin?jos  ar
    energoresursu  p?rvad??anai,  jo  liel?ka  da?a   resursiem   pat?r?jas
    elektroener?ijas ra?o?anai sag?des punktos




	

ѕреимущества заказа у 5rik.ru - это пр€мой контакт с авторм без диспетчеров и курьеров обеспечит наивысшее качество за приемлемую цену....

ѕримерные цены работ на заказ