Международные Финансовые Институты


                            Latvijas Universit?te
                       Ekonomikas un vad?bas fakult?te
                              Finansu instit?ts



                               Refer?tu t?ma:


         Starptautisk?s finansu instit?cijas strukt?ra un to darb?ba



                                                           Finansu mened?eri

                                                          2F3 kursa studenti
                                                             Antons Kres?in?
                                                          St.apl. EkFm980261
                                                                  EkFm980290
                                                                  EkFm980323



Zin?tniskais Vad?t?js

                                  R?ga 2000
                                   Saturs

Ievads
1. Starptautisk?s finansu instit?cijas
2. Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju
3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba
     1. Starptautisk?s finansu un invest?ciju pl?smas
4.Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
Literat?ru un avotu saraksts.

cit?du  r?c?bu  starptautisk?s  ekonomikas  pas?kumos.  pie  kuriem   pieder
starptautisk?s    invest?cijas.     vispirms     nepiecie?ams     noskaidrot
starptautisk?s ekonomikas galven?s m?sdienu ievirzes un likumsakar?bas.
    Starptautisk? ekonomika patlaban p?rdz?vo k?rt?jo destabiliz?cijas
periodu, kuru amerik??u autori d?v? par proporciju kr?zi (crisis of
proportions). ?im periodam rakstur?ga agr?ko ASV domin?jo?o poz?ciju augo?a
erozija, kas saist?ta ar Jap?nas, V?cijas un t? saucamo Klus? oke?na
piekrastes jauno industrializ?to valstu nepieredz?tu ekonomisk?s varas un
ietekmes k?pumu.
    Pasaules ekonomikas probl?mas ir atkar?gas ar? no vair?kiem
galvenajiem, savstarp?ji saist?tiem, agr?k neparedz?tiem un nevad?miem
fenomeniem. Pirmais un vissmag?kais ir tre??s pasaules milz?go par?du
probl?ma. ?? tendence iez?m?j?s septi?desmito gadu s?kum?, un ??s grupas
valstu par?di jau p?rsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu
starptautisko finansi?lo sist?mu. Par?dnieku valstis par?da apkalpo?anai
nepiecie?amo augo?o summu, rezult?t? ?o valstu dz?ves l?menis k?uvis zem?ks
nek? pirms 25 gadiem. ?is fenomens noteikti J??em v?r? Latvij?, p?c
iesp?jas ierobe?ojot nep?rdom?tu ?rvalstu kred?tu ?em?anu un to pieaugumu.
    N?kamais starptautisk?s ekonomisk?s situ?cijas fenomens ir katastrof?li
augo?ais ASV bud?eta defic?ts, kas piecu gadu laik? vair?k k? divk?r?ojies,
un procentu maks??ana par ?iem par?diem sasniegusi bud?eta izmaksu tre?o
augst?ko vietu p?c aizsardz?bas un soci?l?s nodro?in??anas izdevumiem.
    Tre?ais fenomens ir ASV 400 miljardu USD ?r?jais par?ds, kas veidoj?s
no ?rvalstu invest?ciju p?rsvara Savienotaj?s Valstis p?r amerik??u
invest?cij?m ?rvalstis. Agr?k?s amerik??u cer?bas uz pel?as piepl?dumu
valst? no ?rvalstu invest?cij?m sagr?va ar 1985. gadu iest?jusies augo??
negat?v? ?r?j?s tirdzniec?bas bilance.
    Vienlaic?gi ar to, ka ASV k?uva par liel?ko pasaules par?dnieku, Jap?na
k?uva par pasaules liel?ko kreditoru, aiz kuras cie?i seko V?cija. Bet
V?cijas kreditoriem ir divas iesp?jas - vai nu izmantot pozit?v?s eksporta
bilances summas pa?ai savas tautsaimniec?bas att?st?bai un dz?ves standarta
cel?anai, vai ar? t? var invest?t eksporta pelnu valsti, ar kuru tai ir
tirdzniec?bas disbilance. Jebkur? gad?jum? neviena no ?im probl?m?m nav
atrisin?ma bez kompleksas starpnacion?las pieejas.
N?kamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu p?reja uz
br?v? tirgus ekonomiku, kas saist?ta ar lieliem izdevumiem  un  ?rvalstu
invest?ciju  piesaist??anu.  T?  V?cijas apvieno?an?s un VDR integr?cija
1993. gad? jau maks?jusi V?cijai daudz liel?kas summas nek? pl?nots. l?dz
ar to tika ieviesti jauni nodok?i un devalv?ta v?cu marka. Tas rad?ja
lielas probl?mas VFR ekonomikai.
V?cijas ekonomisk? atkalapvieno?ana s?k?s ar Rietumv?cijas markas ievie?anu
Austrumv?cij? 1990. gada 2. j?lij?. Form?l? V?cijas apvieno?ana notika
tikai 1990. gada 3. oktobri. Tom?r Austrumv?cijas situ?cij? tirgus
ekonomikas ievie?ana ir unik?la un nav sal?dzin?ma ar cit?m postkomunisma
valst?m.
1990. gad? Austrumv?cijas neto kopprodukts (GDP) nokrit?s par 16%, bet
1991. gad? jau par 30%. Tika izplat?ts m?ts par to. ka vainojams
Austrumeiropas tirgus sabrukums. Paties?b? vispirms vainojams bija nevis
tas. ka bija sabrucis tirgus. P?c Austrumv?cijas produkcijas piepras?jums
bija joproj?m. Galvenais iemesls bija tas, ka Austrumv?cijas tirg? pa?m?ju
ra?ot?jus izkonkur?ja Rietumv?cijas r?pnieki ne tik daudz p?c kvalit?tes
r?d?t?jiem, k? t?p?c, ka Rietumv?cijas produkcija bija  l?t?ka.  Taj?  pa??
 laik?,  kad Austrumv?cijas ra?o?ana un eksports cieta no faktisk?s val?tas
revalv?cijas, k? ar? lielas algu pacel?anas. ?ehoslovakija, Polija un
Ung?rija sam?r? ?tri papla?in?ja savus tirgus Rietumos, jo savlaic?gi
devalv?ja val?tu.
Austrumv?cu r?pnieki uz to nek?di nerea??ja. R?pniec?bas vad?ba visp?r
"neeksist?ja", jo r?pniec?ba pieder?ja valstij un to p?rvald?ja
Rietumv?cijas izveidot? privatiz?cijas a?ent?ra "Treuhand-Anstalt"", kuras
uzdevums bija privatiz?t, nevis racion?li vad?t r?pniec?bu.
?o m?c?bu Latvijai b?tu lieti ?emt v?ra, jo ar? pie mums vair?ki min?tie
elementi sakrita. Ne Godma?a, ne Birkava vald?bas laik? valsts r?pniec?ba
efekt?vi vad?ta netika, nek?da r?pniec?bas atvese?o?anas programma netika
izveidota, bet Birkava vald?ba visp?r atteic?s veidot r?pniec?bas
programmu. pazi?ojot, ka ar r?pniec?bu visu autom?tiski izk?rto?ot tirgus
meh?nismi.
Turpm?ko divu gadu laik? Austrumv?cij? iest?j?s zin?ma ekonomisk?
atvese?o?an?s ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gad? un gaid?mo pieaugumu
ap 5% 1994. gad?. Invest?ciju koeficients (rate of investment) bija ?oti
augsts - 50%, ta?u bija gaid?ma t? samazin??an?s l?dz 40%. Visliel?kais
pieaugums bija v?rojams tie?i to pre?u ra?o?an?, kas tiek izmantotas
invest?cij?s (investment goods), piem?ram, met?la konstrukcijas
celtniec?bai.

Loti interesanta ir ar? ??nas pieredze. L?dz 1500. gadam ??n? bija pasaules
visatt?st?t?k? civiliz?cija. P?c tam to apsteidza Eiropa. Ta?u
kops 1978. gada, ??na pasaulei demonstr?jusi unik?lus att?st?bas tempus,
kad valsts bruto nacion?lais produkts pieaudzis vid?ji par 9% gad?. L?dz ar
to var piepild?ties prognoze, ka 2002. gad? ??nas ekonomika p?rsniegs 1978.
gada l?meni 8 reizes, sasniedzot Jap?nas. Taivanas un Dienvidkorejas
lab?kos pieauguma r?d?t?jus lab?kajos gados. Jau patlaban ??n? ir pasaules
tre?? - ceturt? liel?k? ekonomika. T?p?c amerik??u ekonomisti n?ku?i pie
sl?dziena, ka ASV ekonomika neb?s konkur?tsp?j?ga pasaul?, ja t? neb?s
konkur?tsp?j?ga ??n?.

Kop? ?? gadsimta se?desmitajiem gadiem par galveno att?st?to valstu
tautsaimniec?bas     ievirzi     k?uvusi     ekonomikas
internacionaliz?cija. Ar? visa divdesmit? gadsimta laik? v?rojama izteikta
politisk?s un ekonomisk?s integr?cijas tendence. kas ?pa?i sp?c?gi izpau?as
Eirop?. S?kumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas l?gumu par Eiropas
Ekonomisk?s savien?bas (European Economic Community) izveido?anu. kad s?ka
pak?peniski iedibin?t kapit?la, pre?u un darbasp?ka br?v?s p?rvieto?an?s
principu dal?bvalstu vid?.
Kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu noteica EEC l?guma 67. un 73. pants. 67.
pant? bija deklar?ts, ka "dal?bvalstis savstarp?ji progres?vi atcels
visus   kapit?la   p?rvieto?an?s   (movement   of   capital) ierobe?ojumus,
kas pieder dal?bvalstis past?v?gi dz?vojo??m person?m, un jebkuru uz
pilson?bu vai pu?u past?v?go domicilu vai vietu, kur ?is kapit?ls ir
invest?ts, pamatotu diskrimin?ciju" (dom?ts kapit?la - J.B.).
Kas dom?ts ar terminu "kapit?ls", l?gum? nav izskaidrots. Ta?u ?is
monogr?fijas kontekst? to noskaidrot ir visai b?tiski. Tiesas precendents
Regina v Thompson, Jonson and Woodwiss izskaidro, ka ar ?o terminu
saprotamas ar? dargmetalu mon?tas. Precedents carbone v Ministero del
Tesoro izskaidro, ka ar kapit?lu saprotama ar? ?rvalstu val?ta (foreign
exchange) un fondu invest?cijas (investment of funds). Ta?u vienk?r?s
naudas p?rvedums nav tulkojams EEC l?guma 67. panta izpratn?. ?? panta
izpratn? kapit?la p?rvieto?an?s br?v?ba tiek ?stenota vien?gi tad, ja t? ir
saist?ta ar pre?u un pakalpojumu p?rvieto?anos.
?is integr?cijas process tagad ieg?jis jaun? stadij?. 1985. gad?
Rietumeiropas valstu vad?t?ji pazi?oja, ka tie v?las izveidot piln?gi
unific?tu apvien?bas iek??jo tirgu, un griez?s pie Eiropas Komisijas, lai
t? sagatavotu priek?likumus jaunas savien?bas izveido?anai 1992. gad?.
Atbildot uz ?o priek?likumu, Komisija 1985. gad? public?ja savu "Balto
gr?matu" (White Paper), kura bija noteiktas nepiecie?am?s programmas kop?
ar to ?steno?anas kalend?ra pl?nu. Viens no svar?g?kajiem ?? pl?na
noteikumiem atkal bija kapit?la br?va p?rvieto?an?s, kas Eiropas
Ekonomiskaj? asoci?cij? (EEA) attiec?b? uz ?stermi?a kapit?la kust?bu
(short-term capital movement) praks? tika ieviesta 1990. gada 1. j?lij?
tikai devi??s dal?bvalstis. Grie?ija, Portug?le, Sp?nija un ?rija noteica
p?rejas periodu.
    Tikai saska?? ar ?o  l?mumu  EEA  dal?bvalstu  pilso?i  ieguva  iesp?ju
atv?rt banku r??inus  jebkur?  cit?  dal?bvalsti  un  p?rvest  neierobe?otas
summas no vienas dal?bvalsts uz otru. ??du  kapit?la  p?rvieto?an?s  br?v?bu
Latvijas Banka  bez  visiem  starptautiskajiem  l?gumiem  akcept?ja  jau  ar
Latvijas rub?a ievie?anu 1991. gad?.
?? integr?cijas procesa rezult?t? 1992. gada 7. febru?ri M?striht? tika
parakst?ts L?gums par Eiropas Savien?bu (Treaty Establishing the European
Community), kas sa?sin?ti tiek d?v?ts par M?strihtas l?gumu. T? pa?a gada
7. apr?l? to ratific?ja Eiropas parlaments.
L?guma m?r?is, kas noteikts Visp?r?go noteikumu B pant?, ir ??ds:
"...sekm?t sabalans?tu un past?v?gu ekonomisko un soci?lo progresu, ?pa?i
izveidojot telpu bez iek??j?m robe??m, stiprinot ekonomisko un soci?lo
sadarb?bu un izveidojot ekonomisko un monet?ro savien?bu, taj? skait?
noteikti  iedibinot  vienotu  val?tu  saska??  ar   l?guma noteikumiem.”
L?guma 3. panta (c) da?? ?is pats jaut?jums deklar?ts k? ap?em?an?s
izveidot "iek??jo (respekt?vi, savien?bas iek??jo - J.B.) tirgu, kuru
raksturo visu ???r??u atcel?ana br?vai pre?u, personu un kapit?la kust?bai
dal?bvalstu starp?.
3.a panta 1. da?? ?is "iek??jais tirgus" raksturots ar "kop?jiem m?r?iem,
kas tiek ?stenoti saska?a ar atkl?ta tirgus ekonomiku (open market economy)
ar br?vas konkurences principiem".
3.a panta 2. da?? pasludin?ta "stingri fiks?ta val?tu (irrevocable)
apmai?as kursa noteik?ana, kas novedis pie vienotas val?tas ECU (European
Currency Unit) ievie?anas, bet 3. da?? noteikti ??di Eiropas Savien?bas
galvenie principi: "stabilas cenas, sapr?t?gs  (sound) publisko
finansu un monet?rais st?voklis un sabalans?ta maks?jumu bilance.
?is integr?cijas process, bez jau min?tajiem, notika ??du b?tisku agr?k?s
Eiropas nor??inu sist?mas kr?zes (ang?u sa?sin?jums - ERM) faktoru ietekm?:
— da?u ES valstu, piem?ram, Lielbrit?nijas, It?lijas un Sp?nijas,
konver?ences probl?mas;
    - V?cijas atkalapvieno?an?s izrais?t? infl?cija VFR, kas tur izrais?ja
stingr?kas monet?r?s politikas ievie?anu l?dz 1992. gadam un p?c tam l?nu
depoz?ta likmju kri?anos (tas v?r? liekams Latvij? - J.B.);
    - Eiropas ekonomikas kritums (recession), kas iest?j?s 1992.gada
pavasari un turpin?j?s l?dz 1993. gada vasarai ar rekorda zemu dol?ra kursu
1992. gad?;
    - konceptu?lais konflikts neliel?s ERM ar zemu infl?ciju valstis starp
to val?tas stabilit?ti un pa?m?ju spiedienu kred?ta likmju samazin??an?s
virzien? (Latvij? ar? v?r? ?emams pas?kums - J.B.);
    - d??u "n?" iepretim Eiropas Monet?rajai savien?bai (European Monetary
Union /EMD/).
                   . Starptautisk?s finansu instit?cijas.

    Starptautisko ekonomisko  attiec?bu  ?steno?anas  gait?  to  dal?bnieki
neizb?gami iesaist?s sare???t?  starptautisko  banku  un  finansu  oper?ciju
sist?m?.
Starptautisk? banka, k? jebkur? cits daudznacion?ls uz??mums, ir
instit?cija, kas atrodas vien? valst?, bet darbojas daudz?s pasaules da??s
ar nol?ku sekm?t tirdzniec?bu un pasaules val?tas sist?mas stabiliz?ciju.
Starptautiskaj?  banku  darb?b?   piedal?s   valstu   centr?l?s,
komercbankas un starptautisk?s bankas, kas darbojas ka starptautisk?s
starpvalstu organiz?cijas.
Centr?lo banku uzdevums ir ?stenot valstu monet?ro politiku, emit?jot un
lai?ot apgroz?b? valsts val?tu, kontrol?jot tas kr?jumus, k? ar? ?rvalstu
val?tu un d?rgmet?lu valsts rezerves. Da??s valst?s centr?las bankas atbild
ar? par finansu statistiku. Pasaules valstu centr?lo banku vid? visvaren?ka
ir Jap?nas banka (Bank of Japan).
Absol?to vair?kumu starptautiskas uz??m?jdarb?bas transakciju ?steno
gigantiskas komercbankas, kas ir tik varenas, ka ir sp?j?gas ietekm?t
valstu politiku. ?o banku ir desmitiem t?ksto?u, ta?u galven?s no t?m ir ap
50. T?m ir ?oti sp?c?ga ietekme uz ekonomisko att?st?bu, izaugsmi un
starptautisko uz??m?jdarb?bu. P?c skaita un rezerv?m pasaul? visbag?t?k?s
komercbankas atrodas Jap?n?. Visas liel?kas komercbankas ir iesaist?tas
val?tas tirdzniec?b?.
K? jaunatt?st?bas,  t?  ar?  postkomunisma zemju  att?st?bas programmas
bie?i finans? ar da??du ANO un ar to saist?tu instit?ciju programmu un
fondu, ka ar? starptautisko att?st?bas banku starpniec?bu. Starptautisk?s
att?st?bas bankas pamat? aizdod naudu tikai vald?b?m. Att?st?bas bankas
iedala starptautiskaj?s, nacion?laj?s un priv?taj?s. Nacion?l?s un priv?t?s
att?st?bas bankas dod aizdevumus gandr?z vien?gi priv?tajam firm?m."'
Caur starptautiskaj?m att?st?bas bank?m un fondiem, piem?ram. 1991. gad?'
pal?dz?bai un att?st?bai tika sadal?ti 8,4 miljardi USD.
No augst?k min?tas pal?dz?bas summas 4,3 miljardi tika sadal?ti grantu
veida, bet 4.1  miljards - k? koncesiju aizdevumi ar Starptautisk?s
Att?st?bas asoci?cijas (International Development Association /IDA/)
starpniec?bu. Nekonfesion?lie aizdevumi, kurus sadal?ja caur Pasaules Banku
un Starptautisko Finansu korpor?ciju, 1991. gad? bija 4 miljardi USD
negat?v? bilanc?. Granti, kas tika pie??irti b?g?u, hum?n?s, speci?l?s
ekonomisk?s un katastrofu skarto rajonu pal?dz?bas garant??anai, sasniedza
1.4 miljonus USD.
Starptautisko att?st?bas banku vid? vado?? ir Pasaules Bankas grupa, kur?
ietilpst Starptautisk? Rekonstrukcijas un att?st?bas banka. Starptautisk?
Att?st?bas asoci?cija un Starptautisk? Finansu korpor?cija.
Pasaul? past?v vair?kas starptautisk?s invest?cijas apkalpojo??s finansu
instit?cijas ar daudzpus?ju starptautisko organiz?ciju statusu.



2.Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju.


Visietekm?g?k? no starptautiskaj?m bank?m ir Starptautisk? Rekonstrukcijas
un att?st?bas banka (International Bank of Reconstructlon and Development
/IBRD/), kuru d?v? ar? par Pasaules Banku (PB) /World Bank/.
1944. gad? neliel? Bretonvudas (Bretton-Woods) ciemat? Jaunhemp?ir?, ASV.
44 valstu p?rst?vji san?ca konferenc?, kur? tie izveidoja Pasaules Banku un
Starptautisko Val?tas fondu (SVF). No t? laika abas ?is starptautisk?s
instit?cijas ir pasaules monet?r?s sist?mas balsti. Gan PB, gan SVF pieder
t?s dal?bvalst?m, kuru 1992. gad? bija 173,bet 1994.gad? - 194.
PB visu p?ckara pirmo gadu desmitu finans?ja kar? izpost?t?s Rietumeiropas
tautsaimniec?bas atjauno?anu. Kad Eiropa atguva sp?kus, PB piev?rs?s
pasaules nabadz?g?ko valstu att?st?bas finans??anai. Kop? 1944. gada t?
?iem nol?kiem izdevusi kred?tus par 210 miljardiem USD.
PB str?d? 7 000 darbinieku. T? pie??ir kred?tus un tehnisko pal?dz?bu
ekonomisk?s att?st?bas projektiem ANO dal?bvalstis no jaunatt?st?bas un
postkomunisma zemju vidus. Banka ar? sekm? citu sabiedrisko un priv?to
avotu l?dzdal?bu ?ajos finans??anas projektos. 1992. fisk?l? gada laik?
banka koncentr?ja savu darb?bu pal?dz?bas snieg?anai jaunatt?st?bas zem?m,
tr?kumcie?anas samazin??anai, priv?t? sektora att?st?bas un vides
saglab??anas sekm??anai. Caur PB 1992. fisk?laj? gad? 112 kred?tos sadal?ja
24 933 miljonus USD 43 valst?m. 1992. gad? PB bija 172 dal?bvalstis. 1992.
gad? bank? iest?j?s ar? Latvija. Z?m?gi, ka, balsojot par iest??anos PB, LR
Augst?k?s padomes deput?ti netika iepaz?stin?ti ne ar PB Stat?tiem, ne ar
izveido?anas l?gumu.
    Saska?? ar Pasaules Bankas stat?tiem t? pie??ir aizdevumus vien?gi
??dos gad?jumos:
    - aizdevumam j?b?t augstas priorit?tes ra?ojo?ajai sf?rai un, iz?emot
speci?lus gad?jumus, tie j?pielieto t?, lai tie atbilstu speci?lo
rekonstrukcijas un att?st?bas projektu ?rvalstu val?tu pras?b?m;
    - ja aiz??mumu ?em k?ds cits, iz?emot vald?bas, aizdevuma garantam
j?b?t t?s dal?bvalsts vald?bai, kuras teritorij? projekts atrodas, vai
attiec?g?s valsts centr?lajai bankai, vai l?dz?gai instit?cijai;
    - dodot aizdevumus, bankai j?r?kojas uzman?gi, piev?r?ot pietiekamu
v?r?bu tam apst?klim, vai kred?ta ??m?js vai garants var?s izpild?t savas
saist?bas saska?? ar aizdevuma l?gumu;
- no bankas tiek ?pa?i piepras?ts dar?t visu nepiecie?amo, lai garant?tu,
ka katrs aizdevums tiks izmantots vien?gi tiem m?r?iem, kam tas tika dots.
Pasaules Banka ir ar? p?d?jais aizdev?js (last resort lender) tiem, kam
visas p?r?j?s kred?ta instit?cijas atteiku?as. PB kred?tu var izlietot
jebkur? tirg?, un to nedr?kst saist?t ar priek?noteikumiem ?stenot to
noteikt? tirg?. Aiz??muma priek?likumam j?balst?s uz ekonomiskiem, nevis
politiskiem apsv?rumiem.
PB 1992. gad? vad?ja 5 ieceltie (appointed) direktori" no pasaules
liel?kaj?m finansu imp?rij?m, vi?u vietnieki un 17 iev?l?tie (elected)
direktori no cit?m valst?m. PB prezidents bija Luiss T. Prestons,
viceprezidents un speci?lais padomnieks - Villijs Vapenhanss (Preston,
Wapenhans), tr?s izpilddirektori un v?l 11 viceprezidenti. ?is pa?as
amatpersonas vada ar? IFC un IDA, kas liecina par to ?oti lielo faktisko
varu.
Pasaules Bankas galven?s m?tnes adrese ir: The World Bank. 1818 H Street.
N.W. Washington, D.C. 20433, United States. Tai ir sava p?rst?vnieciba pie
ANO Nujork?.
P?c iest??an?s PB Latvij? ar Ministru Padomes l?mumu Nr. 249 tika izveidota
Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas
bankas kred?tu programmas darba grupa (Project Implementation Unit), kam
pie??ma speci?lu nolikumu.

Starptautiskais Val?tas fonds (SVF) (International Monetary Fund /IMF/)
tika rad?ts citiem m?r?iem nek? PB. Veidojot SVF, pasaules sabiedr?ba
rea??ja uz pirmskara tr?sdesmito gadu liel?s depresijas neatrisin?taj?m
finansi?laj?m   probl?m?m,   respekt?vi,   p?k???m, neparedz?t?m nacion?lo
val?tu kursu sv?rst?b?m un preti???b?m starp vald?b?m ?aj? sakar?.
Metode, k? ar to c?n?ties, ir noteikta SVF Stat?tos t?d?j?di, ka
dal?bvalst?m j??auj savu val?tu br?va un neierobe?ota apmai?a un j?inform?
SVF par t?d?m sav?m izmai??m finansu un monet?raj? politik?, kas var?tu
ietekm?t citu dal?bvalstu ekonomiku. Dal?bvalstis ap??m?s p?c iesp?jas
piel?got savu politiku SVF rekomend?cij?m, lai sekm?tu visas apvien?bas
vajadz?bas. Ta?u SVF nav prim?r? aizdevumu instit?cija k? PB. SVF ir
pirmais un galvenais uzraugs (overseer) p?r dal?bvalstu monet?ro un val?tas
apmai?as kursu politiku un seko to r?c?bas modelim.
SVF ir 2 000 darbinieku, un tam nav noda?u pasaul?. Ir tikai nelieli ofisi.
SVF sekm? starptautisko sadarb?bu monet?raj? un finansu jom?, sekojot
val?tas kursu politikai dal?bvalst?s. Tas tiek veikts ar konsultantu
pal?dz?bu, kas analiz? ekonomisko un finansu situ?ciju dal?bvalst?s un
konsult?to vald?bas. Kop? Latvijas iest??an?s SVF 1992. gad? ??di
konsultanti bija ar? pie mums. Diem??l pirms balso?anas par iest??anos SVF
LR Augst?kaj? padom? no "ierindas" deput?tiem tikai viens tika
iepaz?stin?ts ar fonda Stat?tiem. 1992. gad? SVF papla?in?ja savu pal?dz?bu
agr?kaj?m centr?l?s pl?no?anas valst?m, kas atrad?s p?rejas period?.
1992. gad? SVF bija 175 dal?bvalstis, 1994. gad? - vair?k par 194, ?obr?d
182. SVF izsniedz aizdevumus dal?bvalst?m nol?k? sasniegt sabalans?tu to
maksas bilanci, kas tiktu apvienota ar ekonomisko izaugsmi un stabilu
val?tas kursu. Metodes, kuras IMF pielieto attiec?b?s ar da??d?m
dal?bvalst?m, ir at??ir?gas un atkar?gas no konkr?t?s valsts mikro un
makroekonomikas.
Pieeja SVF resursiem uz papla?in?tiem pamatiem (enlarged access) iesp?jama
90 l?dz 110% ietvaros no katras valsts kvotas, tr?sgadu limiti ir 270-330%,
bet kumulat?vie limiti (cumulative limits) 400-440% kvotas ietvaros. 1991.
gad? caur SVF tika izmaks?ti 8,2 miljardi, bet 1992. gad? tikai 5,3
miljardi USD un 13, 4 miljardi SDR pie 20,9 miljardus liela kop?j? speci?lo
aiz??muma ties?bu (special drowing right /SDR/) kapit?la.
SDR ir val?tas depoz?ts, ko katra dal?bvalsts depon?jusi SVF t?s
starptautisko rezervju veid?. At??ir?b? no cit?m rezerv?m, piem?ram, t?d?m
ka zelts, SDR ir "bez?ermeniska" (intangable) vien?ba, kas parad?s vien?gi
gr?matved?bas ierakstu veid? ??d?s val?t?s: ASV dol?ros, v?cu mark?s, ang?u
sterli?u m?rci??s, fran?u frankos un jap??u jen?s.
1992. gad? SVF strauji papla?in?ja savu darb?bu, piev?r?ot ?pa?u uzman?bu
postkomunisma tranz?ta valstu p?rejai uz tirgus ekonomiku. Tehnisk? SVF
pal?dz?ba ?pa?i izpaud?s konsult?cij?s ?o valstu centr?lo banku un banku
sist?mas, k? ar? regul?jo??s sist?mas, fisk?lo instit?ciju, nodok?u
iekas??anas un politikas, bud?eta prakses un soci?l?s nodro?in??anas
izveidei. SVF organiz?ja tranz?ta ekonomikas (TE) valstu vad?bas kursus un
semin?rus.
SVF vada pieci ieceltie (appointed) direktori un vi?u vietnieki un 17
iev?l?tie direktori. SVF administr?cijas izpilddirektors ir Mi?els Kamdesi,
vi?a vietnieks ir Ri?ards D. Erbs (Michel Camdesus, Richard D. Erb). Vad?ba
sast?v v?l no 17 direktoriem.
    SVF adrese ir: International Monetary Fund. 700 19th Street N.W.
Washington, D.C. 20431, United Sates.
     SVF ir ar? sava p?rst?vniec?ba pie ANO ?ujork?."
     LR Augst?k? padome 1992. gada 15. apr?li pie??ma divus l?mumus un divus
 likumus: Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Val?tas fond?
 un Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Rekonstrukcijas un
 att?st?bas bank?, t?s apvienotaj?s organiz?cij?s un Eiropas Rekonstrukcijas
 un att?st?bas bank?. P?d?j? likuma 1. pant? deklar?ta iest??an?s bez
 min?taj?m instit?cij?m ar? Starptautiskaj? Finansu korpor?cij?,
 Starptautiskaj? Att?st?bas asoci?cij?, Daudzpus?j? invest?ciju garantiju
 a?ent?r? un Starptautiskaj? Invest?ciju str?du noregul??anas centr?.
     Kop? ?? laika LR no SVF aiz??musies vispirms 54,9 SDR (special drawing
 rights), saska?? ar sist?misk?s p?rveides programmu divus aiz??mumus, katru
 par 22,875 miljoniem SDR, v?l divas da?as no n?kam? aizdevuma saska?? ar
 rezerves vieno?anos - kop? 9,15 miljonus SDR. T?tad pavisam SVF Latvijai
 aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni USD.
     Kop?jie Latvijas ?r?jie par?di 1994. gada august? sasniedza kritisku
 summu - vair?k par 300 miljoniem USD. 1994. gada august? LB prezidents E.
 Rep?e ?o l?meni sal?dzin?jum? ar nacion?lo produktu uzskat?ja par b?stamu,
 bet finansu ministrs U. Osis par pie?emamu.
    Starptautisk?   Att?st?bas   asoci?cija   (International    Development
Association /IDA/), kas ir saist?ta ar PB, tika izveidota  1960.  gad?.  T?s
uzdevums ir  g?d?t  fondus  att?st?bas  projektiem  uz  koncesiju  noteikumu
pamata tr?c?g?kaj?m ANU dal?bvalst?m, kuru  nacion?lais  ien?kums  uz  vienu
iedz?vot?ju bija zem 610 USD, p?c  atvieglotiem  noteikumiem.  Juridiski  un
finansi?li IDA no Pasaules Bankas ir atdal?ta, ta?u to  p?rvalda  vienas  un
t?s pa?as personas. Kred?ti, kurus izsniedz IDA, ir  konvert?jam?s  val?t?s,
un  tie  veidojas  no  Pasaules  Bankas  pe??as  summ?m.  ?ie  kred?ti  tiek
izsniegti bez procentiem ar labv?l?gu termi?u pagarin??anu  (grace  periode)
l?dz desmit gadiem un 35 - 40 gadu nomaksas termi?u (maturity).
    1992. finansu gad? IDA izsniedza kred?tus par 6 549 miljoniem USD 49
valst?m.
    1992. gad? Latvija k?uva par IDA locekli.
    IDA p?rvalda t? pati administr?cija, kas p?rvalda Pasaules Banku. Ar?
adrese ir t? pati Va?ington? un ?ujork?.
    Starptautisk? Finansu korpor?cija (International Finance Corporation
/IFC/), kas ar? ir saist?ta ar IBRD, rad?ta 1956. gad?. T? ir daudzpus?ja
att?st?bas instit?cija, kas sekm? ekonomisko att?st?bu ANO dal?bvalst?s -
jaunatt?st?bas zem?s, atbalstot invest?cijas priv?taj? sektor?, sekm?jot
viet?jo kapit?la tirgu att?st?bu un stimul?jot starptautisko priv?t? tie?o
aizdevumu kapit?la pl?smu bez vald?bas garantij?m. 1992. gad? taj? bija 146
dal?bvalstis.
    IFC organiz? padomdev?jus vald?b?m. 1992. fisk?laj? gad? ar IFC
dal?bvalstu finansi?lo atbalstu lika novad?ti 3 300 miljoni USD 167
projektiem 51 valst?, no t? 1 200 miljoni kred?tos, 375 miljoni akcij?s un
251 miljons garantij?s. Visi IFC kred?ti tika izsniegti p?c tirgus likm?m.
    IFC adrese ir t?da pati k? Pasaules Bankai. Tai ir ar? ofiss ?ujork?
pie ANO.

Starptautisk?s finansu instit?cijas var b?t izveidotas ar? k? univers?las
organiz?cijas ANO ietvaros, k? augst?k min?t?s. re?ion?las vai
kontinent?las starptautisk?s organiz?cijas. Pirmo piem?rs ir Rietum?frikas
att?st?bas banka (West African Development Bank /BOAD/) un Austrum?frikas
Att?st?bas banka (East African Development Bank /EADB/), un Zieme?u
invest?ciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro piem?rs ir Eiropas
Invest?ciju banka (European Investment Bank /EIB/), Eiropas Rekonstrukcijas
un att?st?bas banka (European Bank for Reconstruction and Development
/EBRD/), ?frikas Att?st?bas banka (African Development Bank /AfDB/), ?zijas
Att?st?bas banka (AsDB) un Vidusamerikas Att?st?bas banka (Inter-American
Development Bank /IADB/).
Vairums min?to banku piedal?s ar? citu daudzpus?jo finansu instit?ciju
darb?. Piem?ram, Zieme?valstis tas ir Zieme?u Att?st?bas fonds (Nordic
Development Fund /NFD/ un Zieme?u Vides finansu korpor?cija (Nordic
Environment Finance Corporation /NEFCO/).
     L?gumiem ar daudzpus?j?m starptautiskaj?m kred?ta instit?cij?m
sal?dzin?jum? ar nacion?lajiem kred?ta l?gumiem vienm?r ir priorit?rs
raksturs, un pirmos parasti uzskata par kreditoriem, kuriem ir
priek?roc?bas (preferred Creditors) aizdoto summu atmaks??an? gad?jum?, ja
uz par?du piedzi?anu pretend? vair?ki kreditori. ?o kreditoru izsl?g?ana no
t.s. Par?zes kluba, kas aptver vald?bu vai vald?bu instit?ciju kreditorus,
un Londonas kluba (abi klubi aptver komercbanku kreditorus) nebalst?s uz
at??ir?b?m ?o instit?ciju status? starptautiskaj?s ties?b?s sal?dzin?jum?
ar vi?u statusu valstu iek??j?s ties?b?s (municipal law) jaut?jum? par
par?du nomaksas priorit?ti bankrota gad?jum?. Lieta t?, ka nav nek?das
normat?v?s b?zes, kas reglament?tu suver?nu valstu bankrotu. No otras
puses, ?o starptautisko kred?ta instit?ciju dal?bvalstis parasti nodro?ina
savu ieguld?jumu imunit?ti pret jebkuru moratoriju vai arestu. Parastos
apst?k?os ?is statuss netiek apdraud?ts.
     Past?v  ar?   tendence   iztur?ties  pret   ?im   daudzpus?j?m
(multlnational)   kred?ta   instit?cij?m   k?   pret   virsnacion?liem
(supernational) veidojumiem. Ta?u praks? nek?das "virsnacion?las" varas p?r
dal?bvalst?m ?im instit?cij?m nav, neskatoties uz to, ka dal?bvalstis
da??ji dele??ju?as t?m savu suverenit?ti. ?aj? sakar?, piem?ram, Somijas
Likuma par Zieme?u Invest?ciju bankas atz??anu (Finnish Bill on Approval of
Nordic Investment Bank /18108/75/) skaidrojo?aj? pazi?ojum? (explanatory
statement) noteikts, ka "bankai nav dotas nek?das pilnvaras, kas ierobe?otu
t?s dal?bvalstu suverenit?ti, tai t?pat nav ties?bu r?koties t?, lai
publisko starptautisko ties?bu ietvaros uzliktu dal?bvalst?m oblig?tas
saist?bas. Dal?bvalstu tiesisk? atbild?ba par bankas oper?cij?m ierobe?ojas
valstu parakst?t? kapit?la ietvaros (is limited to their subscription to
capital) ".

    Zieme?u Invest?ciju banka izveidota 1975. gad? uz piecu zieme?valstu
l?guma un stat?tu pamata, kas izstr?d?ti vis?s piec?s valod?s, katrs no
tekstiem ir autentisks un ar vien?du sp?ku. Viens no bankas m?r?iem -
"sekm?t zieme?valstu intereses" -, k? redzam, izteikts visai nenoteikt?
form?. Ta?u t?l?k intereses tiek preciz?tas k? pas?kumi, kas nes labumu
vismaz div?m zieme?valst?m. ?is bija ar? viens no noteikumiem jebkura
projekta finans??anai. NIB ?patn?ba ir t?, ka t?s l?gum? un stat?tos
neiz??irtus jaut?jumus var nodot Zieme?valstu Ministru Padomes izlem?anai,
kurai ir ar? ties?bas papildin?t NIB stat?tus, k? tas noteikts l?guma 2.
pant?. Ta?u ??dos gad?jumos Ministru Padomes l?mumus var pie?emt tikai
vienbals?gi.
Str?du iz??ir?anai speci?la tiesa nav noteikta. Tos izskata ANO
Starptautisk? tiesa.
P?c NIB l?guma 1. panta bankai ir pilnas juridiskas personas ties?bas (full
juridical personality), kas noz?m? ties?bas sl?gt l?gumus, ieg?t un
atsavin?t kustamo un nekustamo ?pa?umu, un ierosin?t lietu ties?. ??das
ties?bas pieder ar? Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai saska?? ar
t?s l?guma 45. pantu un Starptautiskajai Finansu korpor?cijai ar tas l?guma
VI pantu. Ar? tre?o valstu tiesu pien?kums ir atz?t ?o starptautisko
juridisko personu statusu.
NIB stat?tos juridisk?s personas statusa ties?bsp?ja ir raksturota k? sp?ja
aiz?emties un aizdot naudu, k? ar? dot kred?tu garantijas.
NIB l?guma 5. pants noteic ?is bankas imunit?ti pret atsevi??iem l?guma
dal?bvalstu banku un tirdzniec?bas likumiem. No otras puses, taj? pa??
pant? ir noteikts, ka dal?bvalstis NIB ieg?s ar? t?das pa?as ties?bas k?
katras dal?bvalsts juridisk?s personas - bankas.
Ta?u uz NIB, piem?ram, Somij? joproj?m attiecina 29.6.1976. likuma 34.a
paragr?fa noteikumus, ka v?rtspap?riem, kas tiek izlaisti Somijas tirgum,
NIB b?s nepiecie?ams ieg?t Somijas Valsts padomes  (Finnish State
Council) at?auju, jo saska?? ar VP 13.12. 1985. gada r?kojumu Nr. 955 NIB
tiek uzskat?ta par ?rvalstu organiz?ciju.
Tom?r saska?? ar NIB l?guma 5. panta 2. d. noteikts, ka uz ?o banku
neattiecina dal?bvalstu maks?jumu ierobe?ojumus (exempt) un kred?ta
politikas pas?kumus, kas jebkur? veid? apdraud bankas saist?bu izpildi.
Pant? 3. d. noteikts, ka NIB kapit?ls un t?s pe??a netiek aplikti ar tie?o
nodokli, bet 4. d. - ka t?s kred?ta l?gumi nav apliekami ar z?moga vai citu
nodokli.

Ar? Zieme?u Att?st?bas fonda (Nordic Development Fund /NDF/) l?gums paredz,
ka t? ?pa?ums un pe??a nav apliekami ar nodokli. Ta?u, t? k? bank?s str?d?
personas, kas g?st labumu no zieme?valstu soci?l?s nodro?in??anas sist?mas,
NIB ir dots pien?kums iekas?t no saviem str?d?jo?ajiem attiec?gos nodok?us
un nodevas.
NIB l?guma D?nijas ratifik?cijas akt? ?is jaut?jums izlemts, deklar?jot, ka
l?gums nedod NIB person?lam nek?das ties?bas uz imunit?ti pret viet?jo
nodok?u likumdo?anu. Pa?? NIB l?gum? par bankas person?la imunit?ti nekas
nav teikts. NIB l?guma Zviedrijas ratifik?cijas akt? noteikts v?l prec?z?k,
ka "cit?di l?gums nesatur nek?dus noteikumus par imunit?ti vai privil??ij?m
bankai, t?s person?lam vai  cit?m amatperson?m (officers)".
No otras puses, ja ar? person?lam b?tu noteikta k?da imunit?te, t? saska??
ar visp?rpie?emto starptautisko ties?bu principu netiktu attiecin?ta uz
person?lu no savu pilso?u vidus.
Pasaules komercbanku elites virsotn? ir Jap?nas bankas. P?c akt?vu lieluma
1991. gad? pirmaj? divdesmitnieka Jap?nai pieder 11 bankas, bet pirmaj?
desmitniek? 8. P?c akt?viem miljonos dol?ru t?s ir:
Dai-lchi Kangyo Bank - 446 881,4; Sumimoto Bank - 428 226, 6; Sakura Bank -
421 455,0; Fuji Bank - 420 059,5; Sanwa Bank - 412 788,9;
Mltsubishi Bank -401 3327,8; Norinchukin Bank - 307 741,8 - visas Jap?n?;
Credit Agricole- 307 203,5; Credit Lyonnais -306 334,9 - abas Francij?;
Industrial Bank of Japan - 303 214,9. Vienpadsmit? p?c akt?vu lieluma ir
Deutsche Bank - 288 879,4. ?etrpadsmit? ir britu Barclays - 251 052,7:
un tikai divdesmit? ir ASV Citicorp - 216 922. Pat piecdesmit?s pasaules
liel?k?s komercbankas, kas ar? pieder Jap?nai, akt?vi p?rsniedz 100
miljardus USD.
P?c ?o banku akt?viem, sakar? ar neseno diskusiju, vai ?rzemniekiem var vai
nevar at?aut br?vi pirkt zemi un nekustamo ?pa?umu Latvij?, ?oti labi var
redz?t, ka jebkura no pasaules elites komercbank?m var bez p?l?m nopirkt
visu m?su republikas zemi kop? ar visu uz t?s eso?o nekustamo un kustamo
?pa?umu.

    3.  Starptautisk?  ekonomisk?  pal?dz?ba,  starptautisk?s  finansu   un
invest?ciju pl?smas.

Att?st?to valstu pal?dz?bas programmu ?steno?anai ANO ietvaros
jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?s izveidota ?pa?a instit?cija -
ANO Att?st?bas programma (UN Development Programme /UNDP/).
P?c ekspertu dom?m, l?dz tre?da?ai no ?is pal?dz?bas nereti non?k nevis
?stajam adres?tam, bet gan organiz?t?s noziedz?bas rok?s.
ANO eksperti uzskata, ka donoru valst?m starptautisk?s pal?dz?bas pl?sma
jaunatt?st?bas un postkomunisma zem?m j?virza ??dos sektoros:
a) pla?ai sektor?lai sadarb?bai, r?pniec?bas un lauksaimniec?bas
ra?ojo?ajos sektorus, tirdzniec?bas, transporta un komunik?ciju sekm??anai;
b) uz??mumu att?st?bai un priv?t? sektora sekm??anai, sabiedrisk? un
priv?t? sektora savstarp?jai sadarb?bai;
c) kooper?cijai noteiktu sabiedrisko labumu un pakalpojumu snieg?an?
(izgl?t?ba, p?tniec?ba, infrastrukt?ra, vide);
d) tirdzniec?bas sadarb?bas projektiem no liber?l?s tirdzniec?bas zon?m
l?dz muitas ?nij?m un koptirgiem (common markets).
Nav ?aubu, ka tie?i ??dai j?b?t ar? Latvijas tautsaimniec?bas atvese?o?anas
priorit??u sec?bai, ta?u abas pirm?s p?catmodas vald?bas r?koju??s pret?ji.

Ar?j?   pal?dz?ba  tranz?ta   vai   postkomunisma   valstu tautsaimniec?bai
(transition economies/TE/), pie kur?m pieder ar? Latvija, tiek organiz?ta
ar da??du pas?kumu pal?dz?bu. P?c ANO Ekonomikas komisijas Eiropai /EKE/
(Economic Commission for Europe /ECE/) datiem, past?v briesmas, ka ar sav?m
probl?m?m -ieilgu?o ekonomikas lejupsl?di un 11 % bezdarbu Eiropas
Savien?bas valstis - p?r?k aiz?emtie Rietumi var nepietiekami efekt?vi
atbild?t uz austrumvalstu vajadz?b?m. Ta?u postkomunisma valstu neveiksme
tautsaimniec?bas p?rk?rto?an? palielin?s politisk?s nestabilit?tes draudus
Eirop?.
Tranz?ta ekonomiku (TE) p?rk?rto?anas procesu stipri ietekme tas, ka
komerci?lie un pat ofici?lie kreditori un investori joproj?m izturas
uzman?gi pret ieguld?jumiem ?aj?s valstis. ?oti nedaudzas TE valstis ieg?st
priv?to finans?jumu no Rietumiem. T?p?c ?? monogr?fija var?s dot zin?mu
izskaidrojumu, k?p?c tas t? notiek un ka invest?ciju pl?smu piesaist?t.
Un t? viens no investoru attur?bas galvenajiem iemesliem ir jau eso?ie
lielie da?u Austrumeiropas valstu par?di. T?p?c vair?k?m no ?im valst?m
vairs nav pieejami Rietumu komercbanku kred?ti, iz?emot atsevi??us
tirdzniec?bas kred?tus.
Ung?rija un ?ehija diversific?ju?as savu kred?tu ?em?anu oblig?ciju tirg?,
un m?rena tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I) piepl?de tur turpin?s. Cit?s
valstis pa?i uz??mumi ieman?ju?ies dab?t komerckred?tus Rietumos.
P?c EKE dom?m, vairums TE valstu ?rvalstu val?tas rezervju veido?an? un
importa spr?dzienveida att?st?b? ?rpus iesp?j?m, k?das var?tu pie?aut to
pel?a no eksporta, ir piln?gi atkar?gas no starptautisku finansu
instit?ciju fondu aizdevumiem. Ar? Latvijas prakse r?da, ka vairums
starptautisko instit?ciju kred?tu paties?ba iepl?st nevis ra?ojo?aj?, bet
gan importa tirdzniec?bas un spekulat?vaj? sf?r?.
Tom?r neb?t ne visas nu ?im valst?m ir sp?ju?as ieg?t Starptautisk? Val?tas
fonda uztic?bu un kred?tus. 1993. g. novembri tikai 12 no 26 tranz?ta
ekonomikas valst?m izdevies nosl?gt finansu l?gumus ar SVF, bet tikai 7 no
t?m, laj? skait? Latvijai, izdevies ar SVF nosl?gt pal?dz?bas l?gumus
(stand-by agreements, arrangements), saska?? ar kuriem t?s no SVF var
aiz?emties kapit?lu noteikta limita ietvaros.
Vislab?k? situ?cija ir ?ehij?, kas bud?eta p?rpalikuma iespaid? ieguvusi
lielu kapit?la piepl?di. L?dz ar to varam secin?t, kam?r Latvijas ra?ojo??
sf?ra praktiski ir sagr?ves st?vokli un valsti ir liels bud?eta defic?ts,
k? vairum? tranz?ta ekonomikas valstu, uz kur?m invest?ciju pl?smas ir
ierobe?otas, m?su republik? uz liel?m tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I)
pl?sm?m nav ko cer?t.
Absol?t? vairum? TE valstu, k? atz?st EKE, att?st?bas tempi ir piln?gi
atkar?gi no ?rvalstu invest?ciju, kred?tu, tehnolo?ijas un know-how
iepl?des. Ta?u to pl?sma atkar?ga ar? no katras valsts kred?tsp?jas
(creditworthiness), kas vairum? TE valstu ir sam?r? zema.
?aj? sakar? T?I un portfe?u invest?cij?m, par t?m tuv?k run?sim v?l?k, ir
priek?roc?bas t?p?c, ka t?s neb?t ne oblig?ti pieprasa saist?bas kred?tu
apkalpo?anai (servicing).
Liel?kie kred?tu ??m?ji TE valstis ir ?ehija un Ung?rija. ?ehija ieguva
kred?tus Eirotirg? (Euromarket credit), izmetot eirodol?ru tirgu
(.Eurodollar market) oblig?cijas par 375 miljoniem dol?ru, k? rezult?ta
tika ieg?ts 35 miljardu j?nu kred?ts.
Ung?rija diversific?ja savus 1993. gada kred?tus starp Austrijas ?ili?iem,
?veices frankiem, j?n?m un ASV dol?riem.



   Kopuz??mumu un T?I statistika TE valstis 1990.-1993. gad? miljonos USD
|Valsts   |Kopuz??mumos   |Neto TAI                        |Uz     |
|         |               |                                |iedziv.|
|         |1992   |1993   |199|1991  |1992 |1993  |1993  |       |
|         |       |       |0  |      |     |      |      |       |
|?ehija   |3120   |3700   |   |      |983  |600   |455   |70     |
|Slov?kija|2875   |3948   |   |      |71   |35    |90    |70     |
|Ung?rija |13 218 |15 311 |311|1 459 |1 471|641   |566   |110    |
|Rum?nija |20 684 |26 249 |18 |37    |73   |41    |27    |2      |
|Igaunija |2662   |4052   |   |      |58   |18    |61    |78     |
|Latvija  |2612   |2700   |   |      |     |      |      |       |
|Lietuva  |2000   |2700   |   |      |     |      |      |       |
|Krievija |3252   |5249   |   |100   |800  |      |375   |7      |


?emot v?ra TE valstu ierobe?oto iesp?ju ieg?t priv?tos Rietumu kred?tus,
p?c EKE dom?m, ?o valstu att?st?ba tuv?kaj? p?rskat?maj? n?kotn? liel? m?r?
b?s atkar?ga no starptautisko kred?ta instit?ciju - SVF, Pasaules Bankas,
Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?tas bankas - un att?st?to valstu
divpus?ji garant?tajiem kred?tiem (official funding), kurus TE valstis
izmanto v?l sam?r? maz. Tom?r biju??s PSRS par?di 1992. gad? izauga par
aptuveni 8 miljardiem USD.
Sam?r? mazie komerckred?tu aizdevumi TE valst?m izskaidrojami ar to, ka
Rietumu apdro?in??anas sabiedr?bas tos nelabpr?t, ierobe?oti (restrictive)
un d?rgi apdro?ina. T? viet? pieaug starptautisko kred?ta instit?ciju
aizdevumu pl?sma.



 Starptautisko kred?ta instit?ciju aizdevumi Austrumeiropai 1991. 1993. gad?
                                miljonos USD
|Bankas/gadi           |1991        |1992           |1993             |
|Starptautisk?         |1 274       |1 148          |544              |
|Rekonstrukcijas un    |            |               |                 |
|att?st?bas banka      |            |               |                 |
|Eiropas Invest?ciju   |30          |143 123        |120              |
|banka Eiropas         |            |               |                 |
|Rekonstrukcijas un    |            |               |                 |
|att?st?bas banka      |            |               |                 |
|Starptautiskais       |3716 1 166  |836            |40               |
|Val?tas fonds G-24    |            |               |                 |
|Kop?                  |6 184       |35 118         |939              |


    No SVF ne visas no TE dal?bvalst?m ir iz??mu?as visu savu kred?ta
limitu.
    No Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankas 1/3 kred?tu garant?ti
telekomunik?ciju sektoram. T?l?k seko kred?ti ra?ojo?ajai sf?rai un tad
ener??tikai.
    Eiropas Invest?ciju bankas (E1B) kred?ti visvair?k izmantoti
"glob?liem" projektiem, kas sadal?ti viet?j?m bank?m, mazajiem un vid?jiem
uz??mumiem, ra?ojo?ajai sf?rai, t?rismam un citiem pakalpojumu  veidiem,
ener?ijas  taup??anai,  vides  aizsardz?bai, telekomunik?cij?m,
transportam, ce?iem un ener??tikai. EIB 1993. gad? bija ties?bas aizdot
Austrumeiropai l?dz 3  miljardiem  ECU, koncentr?joties uz kapit?la
invest?cij?m infrastrukt?ras projektos un tirdzniec?bas un ra?ojo??s sf?ras
att?st?bu.
    Pasaules Bankas kred?ti TE valst?m s?k?s 1993. gad?, un no tiem 2/3
izdal?tas Austrumeiropai. Kop? PB aizdevusi 18 valst?m. Starptautiskajai
Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai pieder
priorit?te visu kreditoru vid? kred?tu atmaks??an? (waiver of the negative
pledge rule).
    Kop?j?s finansu pl?smas uz TE valst?m p?d?jos gados sasniegu?as 18-22
miljardus USD. Tom?r no vis?m ?im valst?m nov?rota liela nacion?lajai
ekonomikai nepiecie?amo cieto val?tu kapit?la b?g?ana (capital flight). T?
EKE l??, ka tikai no Krievijas 1992. gad? aizb?ga 6 miljardi USD, bet tikai
1993. gada pirmaj? pus? jau 5 miljardi USD. 1994. gad? Krievij? p?c
It?lijas un Francijas piem?ra ieviesta finansu kontrole kapit?la b?g?anas
un kr?p?anas nov?r?anai ?aj? jom?. Tur tiks ieviesta savstarp?ji atdal?ta
eksporta, banku un muitas uzskaites sist?ma. Turpm?k Krievijas pre?u
eksport?t?jiem j?repatri? visa pe??a. Latvij? t?du pas?kumu nav, ne
Godma?a, ne Birkava vald?ba tos nepl?noja.
    TE valstu attiec?bas ar Londonas un Par?zes komercbanku klubiem. Polija
piln?gi p?rtrauca apkalpot savus ?r?jos par?dus 1980. gad?. Neskatoties uz
l?gumu ar Par?zes klubu 1991. gad?. komercbankas no Polijas kredit??anas
izvair?s. Vieno?an?s ar SVF 1993. gad? atv?ra ce?u l?gumam ar Londonas
kluba banku kreditoriem. Polija sarun?s ar Par?zes klubu mekl? priv?t?
sektor? par?da atlai?anu par 50%, ta?u bankas negrib par?du samazin?t
vair?k k? par 28-35%.
    Bulg?rija pasludin?ja par?du nomaksas moratoriju 1990. gad?, nosl?dzot
divus par?du atlik?anas l?gumus ar Par?zes klubu. 1992. gad? t? s?ka
apspriest par?da izk?rtojuma l?gumu ar Londonas klubu, kas tur 9-10
miljardus USD Bulg?rijas kred?tu. Ar SVF apspriesta 0,3-0,4 miljardu par?da
atlik?ana.
    L?dz?g? situ?cij? ir Krievija, kas atzinusi atbild?bu par PSRS
par?diem.

Ofici?l? pal?dz?ba. Pirms da?iem gadiem Rietumvalstis vienoj?s par finansu
pal?dz?bas snieg?anu TE Austrumeiropas valst?m nol?k? aizvietot
komerckred?tu ierobe?oto pieejam?bu. T? ar G-24 starpniec?bu ??m valst?m
tika novad?ti kred?ti 51 miljarda USD apjom?, galvenok?rt grantu un
koncesiju aizdevumu veid?. "3 miljardi no G-24 kred?tiem izdal?ti biju??s
PSRS valst?m, Baltijas valstis ieskaitot. ?aj? summ? ieskait?ta ar? nauda
d?van?m un p?rtikai ?rk?rt?jai pal?dz?bai.
6,9 miljardi USD kred?ti 1991. gad? vis?m TE valst?m, sal?dzinot ar 61,5
miljardiem jaunatt?st?bas zem?m, protams, nebija daudz.
Neskatoties uz to, ka 50-60% no invest?ciju projektiem TE zem?s garant?
daudznacion?l?s att?st?bas bankas, p?c EKE dom?m, bilance tom?r j?savelk,
balstoties uz pa?m?ju resursiem.
Eiropas Savien?ba (ES) uzskata, ka TE j?pal?dz att?st?t sakaru tiklus,
transportu, ce?us un infrastrukt?ru visp?r, jo to atpalic?ba TE valstis
kav? ES eksportu. Eiropas Padome t?s Edinburgas s?des laik? nol?ma, ka EIB
var?tu segt l?dz 75% no TE valstu invest?ciju projektiem infrastrukt?ras
att?st?bai, sal?dzinot ar agr?kajiem 50%. Kop? ar PHARE finans?jumiem tas
var?tu veidot 70-90% no infrastrukt?ras projektu izmaksu finans?juma. ?o
finans?jumu nolemts novirz?t ?oseju, dzelzce?u, telekomunik?ciju
moderniz?cijai   un   ener??tikai,   jo   slikta infrastrukt?ra ir ???rslis
T?I pl?sm?m, ar kur?m paredz?ts segt tranz?ta perioda izdevumu liel?ko
da?u.
iemesls ??dam l?mumam ir ar? tas, ka ekonomisk? depresija TE valstis
izr?d?jusies ilg?ka un skarb?ka nek? paredz?ts. ??da fondu iepl?de var?tu
balst?t TE valstu tautsaimniec?bu, kam?r atlabs pa?m?ju investori.

Viena no galvenaj?m ekonomikas anal?zes, rekomend?ciju izstr?des un
pl?no?anas instit?cij?m ANO sist?mas ietvaros ir ANO Komercijas,
tirdzniec?bas un att?st?bas asoci?cija (United Nations Commerce, Trade and
Development Association /UNCTAD/), kas sav? ANO 1992. gada finansu
politikas analiz? uzsv?ra, ka nacion?laj? l?meni vis?m valst?m j?koncentr?
sp?ki, lai invest?cij?m mobiliz?tu viet?jos uzkr?jumus. Jaunatt?st?bas
valstis j?uzlabo valsts regul?jo?ais meh?nisms, lai piesaist?tu ties?s
?rvalstu invest?cijas, k? ar? sekm?tu aizb?gu?? kapit?la (flight capital)
atgrie?anos un citu par?dus nerado?o finansu pl?smu (non-debt-creating)
pastiprin??anu un piesaist??anu. ?eit atz?m?sim, ka UNCTAD anal?ze un
rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ir visnota? v?r? ?emama ar? TE valstis.
UNCTAD atzina, ka ekonomiski un institucion?li efekt?vs tautsaimniec?bas
sabiedriskotais sektors var dot lielu ieguld?jumu t?l?kai ekonomikas
izaugsmei. Diem??l Latvija pagaid?m ir ?? sektora no?rd??anas, nevis
racionaliz?cijas posm?.
P?c ?urn?la "World Economic Survey" datiem, 1990. gad? att?st?t?s valstis
sa??ma 24 miljardus LJSD invest?cijas, bet jaunatt?st?bas zem?m t?s
novirz?ja 25 miljardus USD. Jaunatt?st?bas zemes 1990. un iepriek??jos
gados p?rveda uz ?rzem?m respekt?vi att?st?taj?m valst?m ik gadus ap 36
miljardus USD. 1991. gad? notika v?r? liekams pagrieziens l?dzek?u pl?sm?
starp att?st?taj?m un jaunatt?st?bas zem?m. Att?st?t?s ekonomikas uz
jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?m ?aj? gad? novirz?ja 25
miljardus USD, bet jaunatt?st?bas zemes p?rveda uz att?st?taj?m vairs tikai
24 miljardus.
Invest?ciju pl?sma vis?s jaunatt?st?bas zem?s nebija vien?da. "Liek?
kapit?la" (capital-surplus) naftas ieguves valstis ieguva vair?k naudas -
19 miljardus, kas galvenok?rt notika, pateicoties naftas eksportam un
rekonstrukcijas projektu finans??anai Persijas l??a re?ion?. T? tikai
Ir?kai un Kuveitai kara post?jumu nov?r?anai 1990. gad? tika novirz?ti 29
miljardi USD, bet 1991. gad? jau 32 miljardi.
Kas attiecas uz zemu ien?kumu valst?m par?dniec?m (debt-distressed low-
income countries), tad UNCTAD VIII Par?zes Deklar?cij? Pasaules Banku un
Starptautisko Val?tas fondu aicin?ja t?m pal?dz?t ar vid?j? termi?a
koncesiju aizdevumiem.
Tom?r jau 1992. g. "World Economic Survey" pazi?oja, ka vair?kas lielos
par?dos iesl?d?ju??s valstis patst?v?gi vairs nevar?s tikt no ?iem
nospiedo?ajiem par?diem (debt overhang) ?r? un da?a no ?iem
par?diem j?noraksta k?  neiekas?jami  (uncollectable).  Ta?u  visi  pl?notie
komplic?tie pas?kumi pie par?du masas samazin??an?s pagaid?m  nav  novedu?i.
K? atz?m?ja UNCTAD, pl?not?s ekonomisk?s atvese?o?an?s metodes,  respekt?vi,
jaunas  tie??s  invest?cijas,  aizb?gu??  kapit?la  atgrie?an?s,    ?rvalstu
portfe?u    invest?cijas   (foreign    portfolio   investments)   un   jaunu
aiz??mumu iesp?jas, visnota?  ir  atkar?gas  no  eksporta  pe??as  iesp?j?m.
Min?tajos  gados  vislab?kos  tautsaimniec?bas  rezult?tus  par?d?ja  ?zijas
att?st?bas valstis, "pateicoties lielaj?m invest?cij?m,  augstai  att?st?bas
politikai labi vad?tas finansi?l?s un fisk?l?s sist?mas apst?k?os".
           4. Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai

    Jaut?jums par to, kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
valsts programmu l?meni. neb?t v?l nav sekm?gi atrisin?ts. Ta?u risin?jumi
ir, un tie ir saist?ti ar visp?r?jo tautsaimniec?bas atvese?o?anu.

    K? ASV izk?uva no liel?s depresijas Ruzvelta vald?bas laik?? Tika
feder?li apdro?in?ti banku depoz?ti, pie?emta valsts subs?diju programma
lauksaimniec?bas produkcijai, valsts atbalst?ja cenu un algu koeficientus,
lai samazin?tu p?rm?r?gas konkurences negat?v?s sekas, un uzs?ka
sabiedriskos darbus bezdarba ierobe?o?anai. No kr?zes izveda Keinesa
pamatota valsts regul?ta ekonomika.
    Stagfl?cijas apkaro?anai amerik??u monet?risma anal?ti?u skola ieteic
ekspans?vu monet?ro politiku, kas gan saist?ta ar zin?mu infl?ciju. Ta?u
jaut?jumu kompleksi risinot, ja straujo algu un cenu pieaugumu kompens? ar
attiec?gi stimul?tu naudas masas un piepras?juma pieaugumu, tad bezdarbu
var samazin?t l?dz normai.
    P?c ??rlza ?ulca teorijas, stagfl?cijas apst?k?os, pat past?vot
piepras?juma tr?kumam, j?maks? augst?ka alga un j?pace? resursu cenas, lai
saglab?tu ra?o?anu. T?tad priorit?te ir laba samaksa par labu darbu un
materi?l?s ra?o?anas saglab??ana par jebkuru cenu, jo t? ir galvenais
nodok?u maks?t?js.
    Var lietot  ar?  t?du  amerik??u  ekonomisk?s  aktivit?tes
palielin??anas metodi k? akciju pirk?anas stimul??anu un ener?isku
aizdevumu izsnieg?anu no valsts banku sist?mas, ar ko komercbank?s tiek
ielaistas jaunas naudas summas, kas, naudas masai palielinoties,
autom?tiski pazemina kred?ta likmes, t? liekot naudai str?d?t. Latvij? ar
nodok?u un kred?ta politikas pal?dz?bu j?pan?k, lai ?ie kred?ti tiek
novirz?ti ilgtermi?a invest?cij?m materi?laj? ra?o?an?, nevis ?stermi?a
spekulat?vaj? aprit?, no kuras valsts l?dz ?im nesp?j iekas?t nodok?us.
    Viens no stagfl?cijas apkaro?anas veidiem ir ar? refl?cija, respekt?vi,
makroekonomikas politika, kas v?rsta uz piepras?juma
palielin??anu bezdarba samazin??anas nol?k?. J??em v?ra, ka algu
samazin??ana vai visp?r zems darba algu l?menis autom?tiski noved pie
piepras?juma samazin??an?s. T? neizb?gams rezult?ts ir bezdarba
palielin??an?s, k? tas patlaban v?rojams Latvij?.
T? k? Latvijas tautsaimniec?ba visnota? atkar?ga no pozit?vas ?r?j?s
tirdzniec?bas bilances, tad Moriss Born?leins m?ca, "lai uzlabotu valsts
?r?j?s tirdzniec?bas bilanci, vald?bai j?str?d? divos galvenajos virzienos.
Viens ir devalv?t val?tas kursu, lai palielin?tu eksportu un samazin?tu
importu". To pa?u var pan?kt, ar? samazinot vai p?rtraucot ?rvalstu val?tas
iepirk?anu par LB l?dzek?iem, novirzot val?tas iepirk?anai emit?jamos
l?dzek?us kred?tu izsnieg?anai materi?l?s ra?o?anas uz??mumiem.
??ds pas?kums gan, k? v?l?k redz?sim, var pasliktin?t LB bilanci, jo
p?rlieku lielas ?rvalstu val?tas summas Latvijas tirg? var devalv?t to
tirgus. Ta?u j?iz??iras, kas ir prim?rs - LB un komercbanku korporat?v?s
intereses vai materi?l?s ra?o?anas un l?dz ar to izdz?vo?anas kategoriskais
imperat?vs.
?aj? sakar? t?da?| j?izv?rt?, k?da loma Latvijas ekonomiskajos procesos
bija val?tas tirgus piln?gai liberaliz?cijai.
Val?tas br?v?s tirdzniec?bas  un  br?vi  peldo??  kursa koncepcijas autors
ir Miltons Fridmans. Vi?? apgalvoja, ka, liberaliz?jot val?tas tirgu, tiks
pan?kti ??di pozit?vi rezult?ti:
- sist?ma autom?tiski s?ks darboties k? nacion?lo ekonomiku amortizators
pret pasaules val?tas kursu kr?z?m, t? stiprinot katras valsts monet?r?s un
fisk?l?s politikas patst?v?bu, jo, nomin?lajam val?tas kursam ce?oties,
cenas krit??oties un otr?di, t? mazinot val?tas kursa un depoz?ta likmju
sv?rst?bas;
- starptautisk?s kapit?la pl?smas noved??ot pie depoz?ta likmju glob?las
konver?ences un kapit?la invest?ciju glob?las optimiz?cijas.
Fiks?t?s Bretonvudas sist?mas kr?zes laik? 1960. gados, kad samazin?j?s
kr?to??s amerik??u zelta rezerves un bija p?rlieku ?tra dol?ru emisija, ASV
tirdzniec?bas partneri s?ka protest?t, un Fridmana koncepcija 1970. gadu
s?kum? k?uva popul?ra, ?pa?i ekonomistu, ta?u ne centr?lo valsts banku
vad?t?ju vid?. Rezult?t? att?st?taj?s valstis finansu tirgi, tie tika
atbr?voti no kontroles p?r kapit?lu, val?tas tirdzniec?bu un starptautiskos
p?rvedumus regul?jo?aj?m barjer?m.
Ta?u, k? apgalvo UNCTAD eksperti, divu p?d?jo desmitgadu pieredze neliecina
par labu Fridmana iniciat?vai, jo neattaisnoj?s absol?ti neviena no vi?a
pozit?vaj?m prognoz?m. Invest?cijas nek?uva efekt?v?kas, makroekonomiskas
nestabilit?te nemazin?j?s un valstu nacion?l?s ekonomisk?s politikas
patst?v?ba nepalielin?j?s.
Pan?kti  bija  tikai  divi  pozit?vi  rezult?ti.   Starptautisk?s
konkurences palielin??an?s rezult?t? izl?dzin?j?s depoz?tu piepras?jums un
pied?v?jums da??d?s eirovalutas un samazin?j?s s?k?s val?tu sv?rst?bas.
Ta?u ?is pozit?vais efekts neizplat?j?s tirdzniec?b? un r?pniec?b?, jo
pre?u un darbasp?ka pl?smas uz cenu izmai??m rea?? daudz l?n?k, nek? main?s
cenas, finansu resursi un val?tu kursi.
    UNCTAD eksperti turkl?t vienpr?t?gi konstat?ju?i v?l br?v? val?tas
kursa un tirgus 7 veidu negat?v?s sekas, taj? skait?:
- palielin?jusies val?tas transrobe?u spekul?cija, kuras tendence ir pa?ai
sevi stiprin?t, radot t? saucamo "band?tu vagonu" (kas ?oti atg?dina
skandalozo "naudas vagona" lietu Latvij? - J.B.), k? ar? ?s? un vid?j?
termi?a "finansi?lo burbu?u efektu";
- starptautisko finansu pl?smu eksploziju divu p?d?jo desmitgadu laik?
nepavad?ja l?dz?gs starptautisk?s tirdzniec?bas un fizisk? kapit?la pl?smu
pieaugums;
- t?p?c nacion?lo finansu tirgu integr?cija glob?l? l?meni t?lu apsteidza
glob?lo nacion?lo ra?o?anas sp?ku integr?ciju. Nacion?lo invest?ciju
finans??ana joproj?m palikusi prim?ri atkar?ga no nacion?l? kapit?la
uzkr??anas;
    - finansu tirgus globaliz?cija, pret?ji Fridmana prognoz?m, |?oti liel?
m?r? samazin?jusi nacion?l?s ekonomikas autonomiju pat t?d?s valstis k?
ASV. Val?tas kursu un kapit?la cenu sv?rst?bas vair?k sekm?ju?as nek?
mazin?ju?as to iespaidu uz nacion?laj?m ekonomik?m, ko rada ?r?j?s finansu
v?tras."
    Jaut?jum? par to, kas b?tu dar?ms, ekspertu domas dal?s, ta?u vairums
ekonomistu secina, ka liber?lajai, t.s. lassez-faire, ekonomikai
stabilit?te nav rakstur?ga.
    Liber?l?s ekonomikas pretinieki - keinesi?nisti - uzskata, ka tirgus
dal?bnieki vienm?r tiecas maksimaliz?t un stabiliz?t savu tirgu un pel?as
pl?smu, tiecoties monopoliz?t tirgu un konflikt?jot k? ar konkurentiem, t?
ar aug?otajiem. Tas destabiliz? tirgu, un vald?bas gribot negribot tiek
iejauktas ?aj? proces? ar ekonomikas stabiliz?cijas pas?kumiem, jo
monopoliz?cija noved pie "aplaupi P?teri, lai atdotu Paulim" efekta.
    Prakses pier?d?jumi piespiedusi ekspertu vair?kumu zaud?t jebkuru
eiforiju par br?v? val?tu kursa un finansu globaliz?cijas labumiem un
rad?ju?i vi?os interesi par vald?bu iejauk?an?s pas?kumiem, kas v?rsti uz
val?tas kursu un depoz?ta likmju stabiliz?ciju. To pier?da pat p?d?jie SVF
dokumenti, kuros tas at?auj SVF dal?bvalst?m izv?l?ties, vai nu ?aut savai
val?tai br?vi peld?t, vai piesaist?t to pie k?du val?tu groza vai pie
vienas no trim galvenaj?m val?t?m."
    ANO eksperti atz?m?, ka gan SVF, gan PB tom?r visnota? sekm? gan tirgus
liberaliz?cijas, gan val?tas stabiliz?cijas strat??iju, pieprasot t?m
valst?m, kas aizsarg? savu ekonomiku, kompens?jo?i devalv?t savu val?tu. ?o
pras?bu ?steno?ana jaunatt?st?bas zem?s gan novedusi pie
infl?cijas samazin??anas, ta?u samaks?jot par to ar kapit?la cenas
pieaugumu un naudas defic?tu. Analogi rezult?ti pan?kti ar? Latvij?.
Tom?r saska?? ar SVF pa?a dokumentiem paaugstin?ts kapit?la mobilums stipri
v?jin?jis nacion?lo monet?ro un fisk?lo pas?kumu sp?ju pan?kt
makroekonomikas stabilit?ti. Kapit?la mobilums pastiprin?jis starptautisk?
finansu tirgus sp?ku izjaukt monet?r?s politikas stabiliz?ciju. Tas
sekm?jis konkurences stimul?tu nodok?u samazin??anu, val?tas kust?bas
neregul?ciju un naudas sl?p?anu ?rzem?s, kas samazin?jis vald?bu uzkr?jumu
pieauguma tempus no 3,5% gada nacion?l? produkta (GNP) 1967.-1973. gad? uz
0,3 % GNP laik? no 1980. l?dz 1990. gadam." Vienlaic?gi ar vald?bu
iekr?jumiem ar? person?gie iekr?jumi nokritu?ies no 26% GNP 1973. gad? uz
20,5% GNP 1988-gad?.
V?l vair?k, SVF dokumenti pier?da, ka priv?tajam val?tas tirgum rakstur?gi
"bandvagonu un finansu burbu?u efekti" (bandwagon and financial bubble
effect), kas vies trauksmi par liberaliz?t? finansu tirgus rad?tu gaid?mu
glob?lu finansu kr?zi. SVF uzr?da, ka 1970. un 1989. g. biju?as 9 ??das
kr?zes, bet 6 notika 80. gados. Visos ?ajos gad?jumos aug?ot?ji strauji
pac?la kred?ta likmes (glu?i k? Latvij?). Visos, iz?emot vienu no ?iem
gad?jumiem, bija nepiecie?ama valstu centr?lo banku iejauk?an?s, lai gl?btu
no katastrofas izplat??an?s."
?emot v?r? ?os secin?jumus, Starptautisko Noregul?jumu bankas dal?bvalstis
iz???r?s par stingru uzraudz?bu p?r bank?m un koordin?tu pretkr?zes
darb?bu.
Liela noz?me ?aj? kontroles sist?m? ir fiks?tajam val?tas kursam. T? SVF
eksperti atz?m? ?ehijas pan?kumus infl?cijas apkaro?an?, tautsaimniec?bas
stabiliz?cij? un nor?da, ka tas pan?kts ar pas?kumiem, kuru vid? bija
fiks?ts val?tas kurss un vair?kk?rt?ja savas val?tas devalv?cija.
Kaut ar? jaunu fiks?tu val?tas kursu ievie?ana netiek uzskat?ta par
atrisin?jumu, tom?r UNCTAD eksperti uzskata, ka zin?mi kapit?la
starptautisk? mobiluma ierobe?ojumi ir k?uvu?i par sine qua non (latin. -
oblig?ts priek?noteikums). Viens no priek?likumiem ir glob?li aplikt
starptautisk?s val?tas tirdzniec?bas finansu oper?cijas ar nodokli, kas
praktiski neb?t nav neiesp?jami.
?emot v?ra, ka 1993. gad? Latvijas nacion?lais ien?kums bija ap 621 USD uz
1 iedz?vot?ju, bet sal?dzin?jumam jau 1988. gad? t?d?s ?oti tr?c?g?s
valstis k? Ekvador? tas bija 1.046 USD, Bolivij? - 660. Benin? - 335, Tong?
- 850, Taizem? - 9.160, Bermudu sal?s - 23.000, biju?aj? Kurzemes
hercogistes kolonij? Trinidad? un Tobago - 3070, bet ASV 1990. gad? -
21.974 USD uz vienu iedz?vot?ju, tad ?pa?i svar?gi Latvijai ir ANO ekspertu
sl?dzieni par val?tas politiku attiec?b? uz jaunatt?st?bas zem?m, jo
izv?rstu UNCTAD anal??u par Baltijas valstu ekonomiskaj?m p?rv?rt?b?m
pagaid?m nav.
ANO eksperti konstat?, ka kapit?la starptautisk? mobiluma ietekme uz
jaunatt?st?bas zemju ekonomik?m ir v?l negat?v?ka nek? uz att?st?taj?m
ekonomik?m, jo ?o valstu tautsaimniec?ba ir daudz neaizsarg?t?ka pret
val?tu kursu sv?rst?b?m un ?okiem.
T?,   piem?ram,   val?tas   kursa   sv?rst?bu   koeficients jaunatt?st?bas
zem?s glob?li fiks?t?s val?tas kursu sist?mas laik? no 1973. l?dz 1980.
gadam vid?ji bija 4,89 pret 11,84 br?vi peldo?? kursa politikas 1981.- 90-
jos gados, turpretim att?st?taj?s valstis tas bija 2,07 pret 2,74.'
?aj?s pa??s jaunatt?st?bas zem?s kapit?la "b?g?ana" un ?r?jais par?ds p?c
fiks?t? kursa, piem., 1978. gad? attiec?gi bija 47,30 un 113,70 miljardi
dol?ru, bet peldo?? un br?v? val?tas eksporta 1988. gad? 184, 01 miljardi
USD "aizb?ga" un tika nosl?pti ?rvalstis, ?r?jam par?dam ?aj?s valstis
pieaugot l?dz 360, 43 miljardiem USD.
Sprie?ot p?c t?, ka p?c U. O?a un E. Rep?es vair?kk?rt?jiem pazi?ojumiem
tikai p?ris "liber?l?s ekonomikas" gadu laik? no Latvijas "aizb?gu?i" un
nosl?pti ?rzem?s 10 miljardi USD, bet Latvijas ?r?jais par?ds tr?s gadu
laik? jau p?rsniedzis 300 miljonus USD, m?su valsti ?ie val?tas b?g?anas un
?r?jo par?du pieauguma tempi ir biju?i daudz ?tr?ki.
Lati?amerikas un Karibu j?ras valstis, kur?s vairum?, k? redz?j?m,
ekonomiskie r?d?t?ji ir daudz lab?ki nek? Latvij?, val?tas tirdzniec?bas un
t?s pl?smu liber?lisma gadus sauc par zaud?to desmitgadi. Noskaidroj?s
vienk?r?a likumsakar?ba: jo v?j?ka valsts ekonomika, jo maz?k t? sp?j?ga
pretoties ?r?jo val?tas ?oku negat?vajai ietekmei. Turkl?t visas ?is
valstis starptautisk?s banku instit?cijas  piespieda  ar?  uz?emties
atbild?bu   par   savu priv?t?pa?nieku ?r?jiem par?diem, kurus t?d?j?di
n?c?s socializ?t.
Respekt?vi, nodok?u maks?tajam n?c?s no savas kabatas atdot naudu, ko
priv?tie zag?i bija nozagusi un nosl?pusi ?rzem?s savos slepenajos banku
r??inos. Tie?i tas pats tiek prognoz?ts ar? Latvij?, jo gan SVF, gan PB
p?rst?vji ir vair?kk?rt par ?o jaut?jumu izteiku?ies, ka vi?us maz
interes?, ka daudzus no vi?iem sa?emtos kred?tus no priv?tuz??m?jiem
atdab?t neizdosies. ?o kred?tu atdo?anas garants ir Latvijas valsts.
Priv?tie par?di stipri paaugstin?ja jaunatt?st?bas zemju valstu fisk?lo
par?du kop?jo slogu, bet kapit?la b?g?ana sa?aurin?ja nodok?u b?zi, kas v?l
palielin?ja bud?eta defic?tu. V?l vair?k - savas val?tas devalv?cija
palielin?ja par?du atmaks??anai nepiecie?am?s summas, papildus palielinot
bud?eta defic?tu. Vald?bas oblig?ciju p?rdo?ana ?? defic?ta seg?anai atkal
k?pin?ja infl?ciju. Tas, ka pa?u val?tas pel?ai bija at?auts aizb?gt,
rad?ja kapit?la defic?tu iek??j? finansu tirg?, kas autom?tiski fantastiski
augstu pac?la gan diskonta, gan kred?ta likmes. ?ie faktori stimul?ja jaunu
infl?cijas spir?li valsti un atbaid?ja ilgtermi?a investorus.
ANO eksperti ar statistiku pier?da, ka "aizb?gu??" kapit?la repatri?cija
radik?li vismaz par 5-10% palielin?tu iekas?to nodok?u summas, samazin?tu
devalv?ciju un ?r?jo par?du, uzlabotu st?vokli kapit?la iek??j? tirg?,
samazin?tu bud?eta defic?tu, k? ar? iek??jo un ?r?jo par?du. Katram
saprotams, ka tas dotu iesp?ju Latvij? samazin?t nodok?u slogu.
ANO eksperti uzskata, ka SVF rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ne?em v?r?
?os anal?tiskus datus. SVF rekomend?cij?s starptautisk?s kapit?la pl?smu
sv?rst?bas un mant?go ??iru iesp?jas izvainoties no kapit?la kontroles un
savu ?rvalstu kontu aplik?anas ar nodok?iem uzskata par neizb?gamu ?aunumu,
kam vi?i iesaka pieska?ot ?o valstu finansu politiku.
SVF visum? vien?di vis?m jaunatt?st?bas valst?m rekomend? stabiliz?t cenas,
val?tas kursu un valsts bud?etu, vienlaic?gi atce?ot jebkuru kontroli p?r
depoz?tu likm?m un kapit?la transrobe?u migr?ciju. SVF iesaka radik?li
samazin?t nodok?us uz pel?u, kapit?lu, dividend?m un ?pa?umu, lai t?d?j?di
sekm?tu kapit?la repatri?ciju un invest?cijas. T?tad SVF, k? atz?m? UNCTAD
eksperti, jaunatt?st?bas zem?m ar to daudz v?j?ko tautsaimniec?bu rekomend?
dar?t to, ko nav sp?jusi paveikt neviena no att?st?taj?m industri?laj?m
valst?m, respekt?vi, stabiliz?t makroekonomiku  ar  ortodoks?liem,
monet?riem   un  fisk?liem pas?kumiem liber?la iek??j? un ?r?j? finansu
tirgus apst?k?os.
Ta?u SVF iek??jos dokumentos neb?t nav paredz?ta akt?va kapit?la iepl??ana
valst?s, kas seko fonda standarta liberaliz?cijas rekomend?cij?m. SVF
paredz ?oti l?nu un nevienm?r?gu jaunatt?st?bas valstu pievieno?anos
starptautiskajiem kapit?la invest?ciju tirgiem; jo l?n?ku, jo liel?ki
?r?jie par?di, jo tie?i ?im valst?m n?ksies maks?t augst?kus kred?ta riska
procentus vai ar? t?s tiks piespiestas parakst?t speci?lus kred?ta l?gumus,
kas p?rnes?s ar val?tas kursu sv?rst?b?m un saist?bu izpild??anas k?umem
saist?to risku uz par?dnieku , ka tas notika ar? ar Latviju.
Statistikas dati t?pat pier?da, ka t?m valst?m, kas strikti sekoju?as SVF
rekomend?tajai liberaliz?cijas politikai, invest?ciju reitings ir daudz
zem?ks nek? ??nai un Zieme?korejai, kuras joproj?m pieder pie centraliz?tas
pl?no?anas valst?m. Piem?ram, Indija un tr?s liel?k?s Latinamerikas valstis
savu invest?ciju reitingu zaud?ja tie?i tad, kad intens?vi ?stenoja SVF
liberaliz?cijas rekomend?cijas.
SVF pret?ji sav?m rekomend?cij?m tagad pats atz?st: "T? k? jaunatt?st?bas
zemju iedz?vot?ji dro?i vien grib ieguld?t savu kapit?lu starptautiski p?c
iesp?jas daudzveid?g?k, kas palielina invest?ciju dro??bu, nav ticams, ka
viss "aizb?gu?ais" kapit?ls atgriez?sies pat pie vislab?k?s ?o procesu
sekm?jo?as politikas.'' No t? vien?gi j?secina, ka nevajag ?aut kapit?lam
aizpl?st no valsts.
                        Literat?ru un avotu saraksts.

1. Акулова Г.  «Международные Валюто-финансовые организации»
1997 Москва
2. Driscoll D.D. «What is the International Monetary Fund» 1992 Washington
3. Boj?rs J. «Starptautisk?s invest?c?jas» 1995 R?ga
4. ?rvalstu fondu un pal?dz?bas programmu katalogs.
5. Смыслов Д. «Международный Валютный Фонд: современные тенденции» 1998
Москва
6. Allan R. “International finance strategies for developing countries “
1997 Oxford
      7. Aylward A. “Trends in capital finance In developing countries

	

Преимущества заказа у 5rik.ru - это прямой контакт с авторм без диспетчеров и курьеров обеспечит наивысшее качество за приемлемую цену....

Примерные цены работ на заказ