Bezdarba veidi un to analze Latvij

                           Latvijas Universit?tes
                      Ekonomikas un Vad?bas fakult?tes
               Gr?matved?bas instit?ta profesion?l?s apm?c?bas
                 Ekonomists (gr?matved?ba, anal?ze, audits)

                                ( REFER?TS (
                       Lekciju kurs? Makroekonomika
                                  Par t?mu
                   BEZDARBA VEIDI UN TO ANAL?ZE LATVIJ?
                                    R?g?

                                    1999



                                   SATURS

Ievads      3 lpp.
Bezdarba veidi
  > Br?vpr?t?gais bezdarbs   3  4 lpp.
  > Piespiedu bezdarbs 4  6 lpp.
Bezdarbs Latvij? 6  10 lpp.
Izmantot?s literat?ras saraksts   11 lpp.



IEVADS


(Bezdarbs    soci?li  ekonomiska  par?d?ba,  kura  raksturojas  ar  to,  ka
ekonomiski  akt?v?  iedz?vot?ju  da?a   netiek   nodarbin?ta   sabiedriskaj?
ra?o?an? (pre?u ra?o?an? un pakalpojumu snieg?an?).
Bezdarbs ir un paliek visak?t?k? tirgus saimniec?bas ekonomisk?  un  soci?l?
probl?ma, kas ir aktu?la jebkur? valst?. Neliel? apjom? bezdarbam  ir  j?b?t
norm?la tirgus apst?k?os. K?ds vienm?r sev mekl?s  piem?rot?ku  darbu,  k?ds
cent?sies st?ties darba attiec?b?s pirmo reizi u.t.t. Jebkur? moment?  k?das
darba vietas ir br?vas un ir cilv?ki, kas t?s mekl?  un,  kas  ar?  necen?as
atrast darbu.


BEZDARBA VEIDI


Attiec?b? uz bezdarbu, svar?gi ir noteikt gan  eso?o  bezdarba  l?meni,  gan
ar?  klasific?t  pa  bezdarba  veidiem.  At??ir  br?vpr?t?go  un   piespiedu
bezdarbu.  Vis?s att?st?t?s tirgus ekonomikas zem?s ir t?di,  kas  nestr?d?,
darbasp?ku nepied?v?, un ir bezdarbnieki, kas  alkst,  lai  vi?u  darbasp?ka
pied?v?jumiem b?tu  atbilsto?s  piepras?jums.  Br?vpr?t?gu  bezdarbnieku  k?
bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r  vai  ierobe?ot?  laika
posm? nav  darba  sp?ju  pied?v?t?js  darbasp?ka  tirg?.  Pie  br?vpr?t?giem
bezdarbniekiem pieskait?mi:
  > Sievietes m?tes, kas nol?mu?as  vismaz  l?dz  noteiktam  vecumam  b?rnus
    audzin?t ?imen?.
  > Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t pa?i.
  >  T.s.  rantj?,  cilv?ki,  kas  nekur  nestr?d?,  neveic  ar?   p?rvaldes
    funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju  procentiem,
    v?rtspap?ru (akciju) dividend?m.
  > T. s. zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.
  > Profesion?las m???k?s un alfonsi.
  > Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne  tikai  kvalifik?ciju,  bet  ar?
    cer?bu un v?lmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.
  > Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie,  kas  princip?  nev?las
    str?d?t un pied?v?t savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?.
  > Frikcijas bezdarbs - tie darba ??m?ji, kas pa?laik nestr?d?,  bet  kurus
    nevar d?v?t par bezdarbniekiem, jo vi?i br?vpr?t?gi atst?ju?i darbu, lai
    samekl?tu  sev   piem?rot?ku   darbavietu   (p?c   darba   nosac?jumiem,
    kvalifik?cijas,  avans??anas  iesp?j?m,  atalgojuma  l?me?a,   atra?an?s
    vietas). Ir ar? t?di, kas atst?j darbu, lai sak?rtotu  savas  person?g?s
    lietas un p?c tam atkal st?jas akt?vo darba  veic?ju  rind?s.  Frikcijas
    bezdarbam ir tendence pieaugt un tas nemaz nav  slikti,  jo  bie?i  ??d?
    veid? cilv?ks atrod sev izdev?g?ku un piem?rot?ku darbu .
Min?t?s  nestr?d?jo?o  grupas  netiek  iek?autas   potenci?lo   bezdarbnieku
skait?, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?.

Piespiedu bezdarba veidi:
(kad  darba   dev?js,   vadoties   p?c   saviem   apsv?rumiem,   galvenok?rt
ekonomiskiem, atbr?vo darba ??m?ju no turpm?ko pien?kumu izpildes.
  > Tehnolo?iskais bezdarbs  jaunas tehnikas, tehnolo?ijas un organiz?cijas
    ievie?ana padara noteiktu darbinieku skaitu  lieku.  Vec?  kvalifik?cija
    var neatbilst jaunaj?m pras?b?m, bet darbinieku p?rkvalific??ana vienm?r
    nav iesp?jama. Raugoties no visas ekonomikas  viedok?a,  tehnolo?iskajam
    bezdarbam ir pozit?va loma. Tom?r pa?iem bezdarbniekiem  tas  ir  s?p?gs
    process, kas prasa iesp?jami ?tr?ku p?rkvalifik?ciju.
  > Strukt?ras bezdarbs   nobriedu?as  izmai?as  ra?o?anas  un  pakalpojumu
    strukt?r? var b?t avots  l?dz?in?j?  darba  masveida  zaud??anai.  Visai
    dzi?u  strukt?ras  kr?zi  p?rdz?vo  Latvija.  Nozares,   uz??mumi,   kas
    iepriek??j?  gadu  desmita  sekm?gi  apkalpoja   PSRS   tautsaimniec?bas
    kompleksu, zaud?ja savu  ekonomisko  noz?mi,  pirc?jus  un  pas?t?t?jus.
    Iev?rojama da?a uz??mumu nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu,
    ne Rietumu tirg?. Cikliskais bezdarbs  izpau?as darba  ??m?ja  masveida
    atlai?an?, vid?j?  ekonomisk?  cikla  recesijas  un  bedres  f?z?.  ??ds
    bezdarbs Latvij? bija rakstur?gs it ?pa?i 1931. un 1932. gad?.
  > Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan eksporta,  gan
    importa jom?.  Viet?jie  uz??mumi  bankrot?  un  ir  spiesti  sa?aurin?t
    darbinieku loku. Latvij? visu 1996. gadu pieauga  importa  p?rsvars  p?r
    eksportu, izspie?ot no viet?j? tirgus  pa?m?ju  produkciju  un  veicinot
    bezdarba pieaugumu.
  > Ieildzis frikcijas bezdarbs, kad darba  ??m?js  neatkar?gi  no  akt?viem
    mekl?jumiem jaunu darba  vietu  nevar  atrast.  S?kotn?ji  br?vpr?t?gais
    frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?.
  > Da??jais bezdarbs  darba ??m?js str?d? nepilnu darba  dienu  vai  darba
    ned??u. ?? bezdarba  forma  var  b?t  gan  br?vpr?t?ga,  gan  piespiedu.
    Da??jais  br?vpr?t?gais  bezdarbs  ir  pozit?vi  v?rt?jams,  jo   at?auj
    sieviet?m m?t?m, m?jsaimniec?m str?d?t  da?u  darba  dienas,  studentiem
    savienot studijas ar darbu,  jaunie?iem  m?c?ties  un  apg?t  profesiju,
    pension?riem str?d?t sava sp?ka ietvaros.  Da??jais  piespiedu  bezdarbs
    saist?s ar ra?o?anas un pakalpojumu sa?aurin??anu lejupsl?des un  bedres
    f?z?,  rekonstrukcijas  apst?k?os,  konjunkt?ras  sv?rst?bu   gad?jumos.
    Uz??m?ji bie?i vien speci?li  piln?b?  neatlai?  darbiniekus,  visupirms
    speci?listus, jo cer uz cikla ros?bas un uzplaukuma f?zes  atjauno?anos,
    konjunkt?ras krituma p?rvar??anu.
  > Cikliskais bezdarbs  parasti ir saist?ts ar regul?r?m atsevi??u  nozaru
    nodarbin?t?bas izmai??m gada laik? (lauksaimniec?ba, t?risms).
  > Sl?ptais bezdarbs  ?? forma ?odien  izplat?ta  Latvij?,  kad  praktiski
    nestr?d?jo?i uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum?  vai  ar?
    juridiski no darba neatbr?vo, bet nemaks?  ne  algu  darba  ??m?jam,  ne
    soci?lo  nodokli  bud?etam.  NVD  prognoz?,  ka  ofici?li   re?istr?tais
    bezdarbs var?tu pieaugt, darbinieki, kuri  biju?i  darba  attiec?b?s  ar
    faktiski nedarboju?os uz??mumu, s?k t?s p?rtraukt un re?istr?ties NVD.
  > Agr?rais bezdarbs  runa ir par ?imen?m, kuru ?pa?um? ir  neliels  zemes
    gabals un kuri tie apsaimnieko.  Bet  visiem  ?imenes  locek?iem  b?t?b?
    darba nav. ?ie piespiedu  bezdarbnieki  izdz?vo  natur?l?s  saimniec?bas
    apst?k?os, vi?u vien?gais ien?kums ir pabalsti par  b?rniem.  Epizodiski
    me?a,  ce?a  remonta,  melior?cijas  darbi  utt.  ne?auj  ?os   Latvijas
    iedz?vot?jus raksturot ne k? str?d?jo?os, ne ar?  k?  bezdarbniekus.  ?o
    bezdarba veidu var uzskat?t k? sl?pt? bezdarba paveidu.
Bezdarbu, piln?go  vai  da??jo,  var  izrais?t  ar?  demogr?fisk?  situ?cija
(darbasp?ka  papildu  pied?v?jums,  ra?ojumu  un  pakalpojumu   piepras?juma
samazin??an?s), dabas katastrofas (zemestr?ces, viesu?v?tras), kas  izn?cina
veselas ra?otnes un atst?j bez darba ne mazums  darba  ??m?ju.  Atjauno?anas
darbos vajadz?gi citu specialit??u darbinieki.


BEZDARBS LATVIJ?


Bezdarba apm?rs konkr?t?  valst?,  re?ion?  noteikt?  period?  ir  viens  no
noz?m?g?kajiem   makroekonomiskajiem    r?d?t?jiem,    kas    liecina    par
saimniecisk?s aktivit?tes pak?pi.
 Kop? 1996. gada ir  tendence  samazin?ties  bezdarbnieku  skaitam.  Tas  ir
izskaidrojams ar  ekonomisk?s  aktivit?tes  procesiem  valst?.  ??  tendence
main?j?s  1998.gada  otraj?  pus?,  kad  Krievijas  kr?zes  ietekm?  daudzos
Latvijas uz??mumos n?c?s atlaist str?d?jo?os. Tagad  Latvija  ir  atkopusies
no  kr?zes  ?oka,  situ?cija  valst?  s?k  stabiliz?ties.  Par  to   liecina
Centr?l?s statistikas p?rvaldes dati   bezdarbnieku  skaits,  kas  ??  gada
1.ceturksn?  pieauga  (l?dz  10.1%  prognoz?to  20-30%  viet?),  3.ceturk??a
beig?s nokrities l?dz 9.5%.
Visgr?t?k  atrast  darbu  ir  Latgal?,  kur  ir  visaugst?kais  re?istr?tais
bezdarba l?menis Latvij?.
      Latvij? no ekonomiski akt?vajiem iedz?vot?jiem  10%  jeb  apm?ram  120
t?ksto?i  ir  bezdarbnieki.  Aptuveni  puse  bezdarbnieku  ir  visra??g?kaj?
darbasp?jas vecum?, proti, 30-49 gadus veci, kad ieg?ta jau zin?ma  pieredze
un pensijas gadi v?l neklauv? pie durv?m (sk.tabulu).


Akt?v?kas darba mekl?jumos ir sievietes, kuras sast?da vair?k nek?  pusi  no
bezdarbnieku kopskaita  58,5% (iedz?vot?ju kopskait?  sievie?u  ir  53,7%).
1998. gad? darbu p?rsvar? zaud?ja sievietes, kuras bija  nodarbin?tas  zivju
apstr?des, p?rtikas un viegl?s r?pniec?bas uz??mumos. Turkl?t  pieaudzis  to
bezdarbnieku skaits  vecum?  no  20-29  gadiem,  jo  darba  tirg?  atgrie?as
sievietes p?c b?rna kop?anas atva?in?juma.
1998. gada beig?s sakar? ar ra?o?anas apjoma  samazin??anos,  sal?dzinot  ar
iepriek??jo  gadu,  darba  tirg?  nedaudz   samazin?j?s   piepras?jums   p?c
kvalific?tiem str?dniekiem,  iek?rtu  un  ma??nu  operatoriem,  izstr?d?jumu
montieriem un amatniekiem. Darba tirg? nav piepras?juma bez profesijas.
Uz vienu br?vo darba vietu pag?ju?? gada beig?s pretend?ja  41  re?istr?tais
bezdarbnieks, tas ir par 8 cilv?kiem vair?k nek? 1997. gada beig?s.
At??ir?bas  bezdarbnieku   sast?v?   ?emot   v?r?   nacion?l?s   proporcijas
iedz?vot?ju  kopskait?,  p?d?j?  gada  laik?  nedaudz   pieaugu?as.   Krievu
taut?bas darba mekl?t?ju ?patsvars bezdarbnieku skait? ir  pieaudzis  par  3
procentpunktiem. Tas zin?m? m?r? saist?ts ar  to,  ka,  s?kot  ar  1998.gada
15.maiju, saska?? ar groz?jumiem MK  noteikumos  par  bezdarbnieka  statusu,
re?istr?joties NVD k? darba mekl?t?jam  un  ieg?stot  bezdarbnieka  statusu,
nebija j?uzr?da valsts valodas prasmi apliecino?s dokuments.  ?is  dokuments
ir j?uzr?da, lai sa?emtu konkr?tu  darba  pied?v?jumu.  Tom?r  j?atz?m?,  ka
baltkrievu,  po?u,  lietuvie?u,  ebreju  un  da?u  citu  taut?bu   p?rst?vju
?patsvars bezdarbnieku skait? nav main?jies.
V?l joproj?m valst? ir daudz ilgsto?o bezdarbnieku. P?c  1998.gada  novembr?
Centr?l?s  statistikas  p?rvaldes  veikt?s  aptaujas  datiem,  25,7%   darba
mekl?t?ju (ieskaitot ar? nere?istr?tos)  nevar?ja  atrast  darbu  1  l?dz  2
gadus un nedaudz vair?k  (27,5%)    3  gadus  un  vair?k.  Lai  gan  min?to
ilgsto?o bezdarbnieku grupu ?patsvars kop?j?  darba  mekl?t?ju  skait?  gada
laik? samazin?jies par 4,5  procentpunktiem,  tom?r  tas  joproj?m  ir  ?oti
augsts 53,2 procenti.
Nodarbin?t?bas valsts dienesta  iest?d?s  re?istr?to  ilgsto?o  bezdarbnieku
(ilg?k par gadu) ?patsvars bezdarbnieku kopskait? samazin?jies b?tiski   no
38,1%  1998.gada  s?kum?  l?dz  26,3%  gada  beig?s.   Da??ji   to   sekm?ja
ekonomisk?s situ?cijas uzlabo?an?s  1997.gad?  un  1998.gada  s?kum?,  radot
iesp?jas  ar?  ilgsto?ajiem  bezdarbniekiem  iek?rtoties  darb?.   Bez   tam
ilgsto?o bezdarbnieku skaita samazin??anos sekm?ju?as Nodarbin?t?bas  valsts
dienesta  aktivit?tes:  iek?rto?ana  darb?  ar  NVD  nor?kojumu,  nos?t??ana
m?c?ties,  p?rkvalific?ties  vai  celt  kvalifik?ciju,  iesaist??ana   Darba
mekl?t?ju kluba nodarb?b?s u.c.
Gandr?z katram ceturtajam  bezdarbniekam  (24%)  ir  pamata  vai  nepabeigta
pamata izgl?t?ba, nav profesijas vai ar? ir zemas kvalifik?cijas  profesija.
Visvair?k re?istr?to bezdarbnieku 1998.gada beig?s bija vienk?r?o  profesiju
p?rst?vji, kuru pamatuzdevums ir  veikt  nekvalific?tus  darbus  b?vniec?b?,
lauksaimniec?b?,  r?pniec?b?  u.c.  tautsaimniec?bas  nozar?s    31  t?kst.
cilv?ku jeb 26% no kopskaita. Da?a bezdarbnieku neizsaka v?lmi  apg?t  arodu
vai p?rkvalific?ties. Daudzos  gad?jumos,  it  sevi??i  R?g?  u.c.  pils?t?s
darba dev?ju pied?v?t? darba samaksa neapmierina  darba  mekl?t?jus  (nereti
minim?l?s algas apm?r?). Uz??m?ji  arvien  vair?k  pieprasa  darbiniekus  ar
prasmi str?d?t  ar  modern?ko  tehniku  un  jaun?m  tehnolo?ij?m,  ar  lab?m
teor?tiskaj?m zin??an?m un praktisk? darba iema??m, k? ar?  t?dus,  kuri  ir
apguvu?i vair?kas profesijas (specialit?tes).
Savuk?rt  liel?ko  pied?v?jumu  darba  tirg?  sast?da  vienk?r?o   profesiju
p?rst?vji, kuri aptver 26% no bezdarbnieku kopskaita.  B?t?b?  nevar  atrast
darbu bezdarbnieki bez profesijas. ??du darba mekl?t?ju  1998.gad?  bija  5%
no bezdarbnieku kopskaita. Visviegl?k darbu ir atrast person?m  ar  augst?ko
izgl?t?bu.
1999.gada  mart?  re?istr?t?  bezdarba  l?menis  Latvij?  bija  zem?ks  nek?
Austrum- un Centr?leiropas valst?s, kur  tas  bija  robe??s  no  10,4%  l?dz
19,6% (iz?emot ?ehiju  8,4%). Baltijas valstu starp? ofici?li  re?istr?tais
bezdarba l?menis Latvij? bija visaugst?kais  (Igaunij?    3,5%,  Lietuv?  
8,5%).
Pa?reiz sp?k?  eso??  likumdo?ana  ir  pietiekami  liber?la  attiec?b?  pret
cilv?ku, kur? nestr?d?. Protams, nevienam nevar  p?rmest,  ka  vi??  izmanto
iesp?ju sa?emt no valsts to, kas paredz?ts likum?. Ir virkne jaut?jumu,  kas
j?sak?rto, un  galvenais  j?pastiprina bezdarbnieka atbild?ba.
Vald?ba  Deklar?cij?   par   iecer?to   darb?bu   ir   paredz?jusi   risin?t
nodarbin?t?bas jaut?jumus, balstoties  uz  profesion?lo  orient?ciju  skol?,
profesion?l?s izgl?t?bas sist?mas piem?ro?anu  darba  tirgus  piepras?jumam,
izgl?t?bu  m??a  garum?,  alternat?v?s   uz??m?jdarb?bas   un   amatniec?bas
att?st?bu, akt?vo nodarbin?t?bas  pas?kumu  ?steno?anu    p?rkvalifik?ciju,
pagaidu sabiedriskajiem darbiem, jaunie?u praksi pie darba dev?ja  u.c.,  k?
ar? atbalstu uz??m?jdarb?bas uzs?k?anai bezdarbnieku vid?.
Sakar? ar vald?bas uzdevumu Ekonomikas ministrija sadarb?b?  ar  Labkl?j?bas
un cit?m ministrij?m uzs?kusi Valsts nodarbin?t?bas programmas izstr?di.
Labkl?j?bas  ministrijas  izstr?d?taj?   nacion?laj?   programm?   Latvijas
iedz?vot?ji  paredz?ta  t?du  akt?vo  pas?kumu  efekt?va   realiz?cija   k?
bezdarbnieku    p?rkvalifik?cijas    sist?mas    uzlabo?ana,    teritori?l?s
nodarbin?t?bas programmas izstr?d??ana u.c. pas?kumi.



IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS

1. E. Kassalis Makroekonomika/1995/ Latvijas Universit?te
2.  Georgs  L?bermanis  Makroekonomika:  teorija  un  Latvijas   att?st?bas
   probl?mas /1998/ Kamene
3. Rita Ruska Lauku av?ze 1999.g. 7.septembr?
4. Centr?l?s statistikas p?rvalde Ekonomisk? un soci?l? att?st?ba, 1998
5. Krist?ne Kolodzieja Neatkar?g? r?ta av?ze, 1998.g. 8.maijs
6. Normunds Lisovskis Kapit?ls, 1999.g. novembris
7. M?ra Dzirniece Biznesa partneri, 1999.g.novembris

-----------------------
[pic]


[pic]