Bezdarbs



    Ventspils augstskolas


    P?rvald?bas noda?as

    II P3.1 studenta ?irta Po?ikova
    refer?ts makroekonomok?



                                  BEZDARBS


      Saska??  ar  starptautisk?s  darba  organiz?cijas  standartiem  valsts
iedz?vot?ji tiek iedal?ti  ekonomiski akt?vajos un  ekonomiski  neakt?vajos.
Ekonomiski  akt?vie  iedz?vot?ji  ir  abu  dzimumu  personas,  kas  p?rskata
period? pied?v? savu  darbu  materi?lo  v?rt?bu  ra?o?anai  vai  pakalpojumu
snieg?anai. Tie ietver k? civilos ekonomiski akt?vos  iedz?vot?jus,  t?  ar?
personas,  kas  dien  armij?.  Ekonomiski  akt?vie  iedz?vot?ji  sast?v   no
nodarbin?tajiem  un  nestr?d?jo?ajiem  iedz?vot?jiem.  Ekonomiski  neakt?vie
iedz?vot?ji  ir  abu  dzimumu  personas  neatkar?gi  no  vecuma,   ieskaitot
personas, kas jaun?kas par darbsp?jas vecumu, kuras nevar pieskait?t ne  pie
nodarbin?tajiem iedz?vot?jiem, ne ar? pie darba mekl?t?jiem  (m?jsaimnieces,
nestr?d?jo?ie  inval?di,  m?c?bu  un  citu  iest??u  audz?k?i  un   studenti
darbsp?jas vecum?, kas nestr?d? un nemekl? darbu,  nestr?d?jo?ie  pension?ri
u.c.).
      Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju skait? ietilpst  sabiedriskaj?
sektor?  (valsts  iest?d?s  un  uz??mumos,  sabiedriskaj?s  un  reli?iskaj?s
organiz?cij?s un to uz?emumos, uz??m?jsabiedr?b?s ar  valsts  kapit?la  da?u
50% un vair?k) un priv?taj? sektor? (uz??m?jsabiedr?b?s ar  valsts  kapit?la
da?u l?dz 50%, visu veidu  uz??m?jsabiedr?b?s  bez  valsts  kapit?la  da?as,
indvidu?lajos   uz??mumos,    ar?   zemnieku   saimniec?b?s,   piem?jas   un
personiskaj?s  pal?gsaimniec?b?s,  indvidu?laj?  darb?)   nodarbin?tie.   To
skait? neietilpst m?c?bu iest??u audz?k?i darbsp?jas vecum?, kas m?c?s,  bet
nestr?d? algotu  darbu.  Tautsaimniec?b?  nodarbin?to  iedz?vot?ju  vid?jais
skaits  tiek  apr??in?ts,  pamatojoties  uz  darbasp?ka  izlases  apsekojuma
rezult?tiem, uz??mumu p?rskatu datiem, k? ar? atsevi??u  nozaru  statistikas
inform?ciju.
      Nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to nestr?d?jo?o skait? ietilpst
darbsp?jas vecuma personas, kas p?rskata  period?  bija  bez  darba,  akt?vi
mekl?ja  darbu  un  bija  gatavas  nekav?joties  s?kt  str?d?t.  Saska??  ar
Latvijas Republikas likumu УPar nodarbin?t?buФ par  bezdearbnieku  atz?stams
darba sp?j?gs nestr?d?jo?s Latvijas  Republikas  pilsonis  vai  ?rvalstnieks
(bezvalstnieks), kur? sa??mis past?v?gas uztur??an?s at?auju vai kuram  pas?
ir iedz?vot?ju re?istra atz?me  ar  personas  kodu,  ir  darbsp?jas  vecum?,
kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba  algas  apm?r?,  kur?  neveic
uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas valsts  dienest?
p?c pieraksta vietas un vismaz reizi m?nes? grie?as ?aj? dienest?.  Starp?bu
starp nestr?d?jo?o un bezdarbnieku skaitu veido  re?istr?tie  nestr?d?jo?ie,
kuri  nav  ieguvu?i  bezdarbnieka  statusu  vai  kuri   gaida   l?mumu   par
bezdarbnieka statusa pie??ir?anu.
      Ilgsto?ais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast  ilg?k
nek? 12 m?ne?us.
      Bezdarba  l?menis  Ц  nodarbin?t?bas  valsts  dienest?  re?istr?to  un
bezdarbnieka  statusu  ieguvu?o  ?patsvars  ekonomiski  akt?vo   iedz?vot?ju
kopskait?, procentos.
      Nestr?d?jo?ie darba mekl?t?ji ir visas t?s personas, kas vai  nu  bija
vai nebija re?istr?tas nodarbin?t?bas valsts dienest?, nekur  nestr?d?ja  un
nebija pagaidu promb?tn? no darba, akt?vi  mekl?ja  darbu  un  t?  atra?anas
gadijum? bija gatavas str?d?t.
      Kad  nacion?lais  ien?kums  main?s,  main?s  ar?  nodarbin?t?bas   uun
bezdarba  l?menis.  Kop?  otr?  pasaules  kara   beig?m   bezdarba   l?menis
paaugstin?s.
      Bezdarbu da?reiz m?ra k? personu skaitu, bet da?reiz to m?ra procentos
no visiem darbsp?j?gajiem. Katra persona, kas grib un  ir  sp?j?ga  str?d?t,
bet nav sp?j?ga atrast  darbu,  tiek  uzskat?ta  par  bezdarbnieku.  Bet  ne
vienm?r cilv?ki, kas nestr?d? ir  ar?  bezdarbnieki.  Piem?ram,  br?vpr?t?gu
bezdarbnieku k? bezdarbnieku nevar ekonomiski  raksturot.  Vi??  visp?r  vai
ierobe?ot? laika posm? nav darba  sp?ju  pied?v?t?js  darbasp?ka  tirg?.  ??
iemesla d?? Уbr?vpr?t?gieФ izsl?dzami no to cilv?ku loka, kuri  var?tu  k??t
par potenci?lajiem bezdarbniekiem, kas  ieskait?mi  akt?vaj?  darba  armij?.
Nav t?das tirgus ekonomikas valsts, kur  b?tu  vien?gi  uz??m?ji.  Visur  ir
darba dev?ji un darba ??m?ji, uz??m?ji  un  algotie  darbinieki.  P?d?jo  ir
krietni vair?k.
      Kas tad nestr?d? un darba sp?ku nepied?v??
     1. Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus
        audzin?t ?imen?.
     2. Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t.
     3.  Rantj?,  cilv?ki,  kas  nekur  nestr?d?,  neveic   ar?   p?rvaldes
        funkcijas,  bet  it  labi  p?rtiek  no  noguld?jumu  un  par?dz?mju
        procentiem, v?rtspap?ru dividend?m.
     4. Zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.
     5. Profesion?las m???k?s vai m???kie.
     6. Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai  savu  kvalifik?ciju,
        bet ar? cer?bu un velmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.
     7. Hroniski alkoholi?i,  narkom?ni,  ubagi,  visi  tie,  ko  d?v?  par
        Уskrandu prolet?rie?iemФ, kas princip? nev?las str?d?t un  pied?v?t
        savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?. Sest? un  sept?t?  grupa  da?k?rt
        sapl?st.
      Bezdarba tipi.
      Bezdarbu var klasific?t da??dos veidos. To var  sagrup?t  p?c  cilv?ka
person?gaj?m ?pa??b?m, piem?ram, p?c  vecuma,  dzimuma,  ieg?t?s  izgl?t?bas
vai etnisk?s grupas. Bezdarbu  var  ar?  apr??in?t  ?emot  v?r?  ?eogr?fisko
izvietojumu, nodarbo?an?s, p?c bezdarba ilguma vai ar? p?c iemesliem,  k?p?c
ir bezdarbnieks. Vienm?r nav iesp?jams pateikt, k?p?c tie?i k?da persona  ir
bez darba, bet ir iesp?jams uzzin?t galveno iemeslu bezdarb?bai un  sagrup?t
?os cilv?kus p?c bezdarba iemesliem.
      Cikliskais bezdarbs
      Cikliskais bezdarbs ir tad  kad  re?lais  GDP  ir  zem  potenci?  GDP.
Ciklisko bezdarbu var m?r?t k? starp?bu  starb  nodarbin?taj?m  person?m  un
personu skaitu, kur?m vajadz?tu b?t nodarbin?tam pie  potenci?l?s  izlaides.
Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpild?to darba vietu  daudzums  ir  vien?ds
ar  bezdarbnieku  skaitu.  ?aj?  situ?ciju,   viss   eso?ais   bezdarbs   ir
struktur?ls vai ar? frikcion?ls un bezdarba l?menis  ir  t?ds,  kad  re?lais
GDP ir vien?ds ar potenci?lo GDP.
      Cilv?ki, kas ir  cikliski  bezdarbnieki,  grib  str?d?t  pie  eso?aj?m
alg?m, bet nav sp?j?gi atrast darbu.
      Frikcion?lais bezdarbs.
      Noz?m?gs  avots  frikcion?lajam  bezdarbam  ir  jaunie  cilv?ki,  kuri
piebiedroj?s darba sp?kam un mekl? darbu. V?l viens avots ir  cilv?ki,  kuri
atst?j  darbu.  Da?i  darbu  atst?j,  jo  vi?i  ir  neapmierin?ti  ar  darba
apst?k?iem, bet da?i tiek atlaisti. Lai k?ds b?tu  tam  iemesls,  vi?iem  ir
j?mekl? jauns darbs, kas pa?em ar?  laiku.  Personas,  kas  ir  bezdarbnieki
mekl?jot  darbu  ir  frikcion?li  bezdarbnieki.  Norm?ls  darba  apgroz?jums
izraisa frikcion?lo bezdarbu pat  tad,  kad  ekonomika  atrodas  potenci?l?s
izlaides punkt?.
      Struktur?lais bezdarbs.
      Struktur?l? kori???ana ekonomik?  var  izrais?t  bezdarbu,  kad  pre?u
piepras?juma modelis main?s, tad  ar?  main?s  darba  piepras?juma  modelis.
??du bezdarbu var?tu defin?t k? nesaska?ot?bu starp  darba  sp?ka  strukt?ru
un darba piepras?jumu.
           Piespiedu bezdarba veidi.
      Piev?r?oties piespiedu bezdarba veidiem, j??em v?r?, ka  runa  ir  par
t?du  bezdarbu,  kad  darba  dev?js,  vadoties   p?c   saviem   apsv?rumiem,
galvenok?rt  ekonomiskiem,  atbr?vo  darba  ??m?ju  no  turpm?ko   pien?kumu
izpildes.
1. ?im  raksturojumam  atbilst  tehnolo?iskais  bezdarbs.  Jaunas  tehnikas,
   tehnolo?ijas un organiz?cijas ievie?ana padara noteiktu str?dnieku skaitu
   lieku. Vec? kvalifik?cija var neatbilst jaun?m pras?b?m,  bet  darbinieku
   p?rkvalifik?cija vienm?r nav iesp?jama.
2.  Strukt?ras  bezdarbs.  Nobriedu?as  izmai?as  ra?o?anas  un  pakalpojumu
   strukt?r? var b?t avots l?dz?in?j? darba  masveidu  zaud??anai.  Izmai?as
   Anglijas  un  citu  valstu  kurin?m?  bilanc?  noveda  pie  daudzu  ?ahtu
   sl?g?anas. Bezdarbnieku skaitu papildin?ja  ne  tikai  og?ra?i,  bet  ar?
   visas og?u nozares ra?o?anas un soci?l?s infrastrukt?ras darbinieki.
      Visai dzi?u strukt?ras kr?zi p?rdz?vo Latvija. Nozares, uz??mumi,  kas
iepriek??j? gada desmit? apkalpoja PSRS tautsaimniec?bas kompleksu,  zaud?ja
savu ekonomisko noz?mi,  pirc?jus  un  pas?t?t?jus.  Liel?k?  da?a  uz??mumu
nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu, ne Rietumu  tirg?.  Uz??mumi
apst?j?s, darbinieki palika bez darba.
3. Cikliskais bezdarbs, kas izpau??s darba ??m?ja masveida atlai?an?.
4. Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan  eksporta,  gan
   importa jom?
5. Frikcijas bezdarbs  var  ieilgt,  darba  ??m?js  neatkar?gi  no  akt?viem
   mekl?jumiem jaunu  darba  vietu  var  neatrast.  S?kotn?ji  br?vpr?t?gais
   frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?.
6. Da??jais bezdarbs, kad  darba  ??m?js  str?d?  nepilnu  darba  dienu  vai
   ned??u. ?? bezdarba forma var b?t gan br?vpr?t?ga, gan piespiedu
7. Sl?ptais bezdarbs.  ??  forma  ?odien  izplat?ta  Latvij?,  kad  faktiski
   nestr?d?jo?ie uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum?  vai  ar?
   juridiski no darba neatbr?vo, bet  nemaks?  ne  algu  darba  ??m?jam,  ne
   soci?lo nodokli bud?etam
8. Pavisam ?patn?ja forma ir agr?rais bezdarbs. Runa ir  par  ?imen?m,  kuru
   ?pa?um? ir neliels zemes  gabals  un  kuri  to  apsaimnieko.  Bet  visiem
   ?imenes locek?iem b?t?b? naudas nav.
      ASV nodarbin?t?bas l?menis ir  paugstin?jies  ?oti  strauji.  Piem?ram
1958.  gad?  68  miljonu  amerik??u  bija  nodarbin?ti.   Bet   1998.   gad?
nodarbin?to  bija  mazliet  zem  130  miljoniem.  Iemesli  tam  ir  augo?ais
iedz?vot?ju  skaits  valst?,  ar?  sievietes  s?k  vair?k  str?d?t,  tas  ir
pied?v?juma pus?. Piepras?juma pus?, rod?s ar? daudz  jaunas  darba  vietas.
Protams, sektoros, kas nedod nek?du labumu, darba vietas paz?d,  bet  toties
rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas. Pat stabil?s nozar?s  daudzas  firmas
paz?d un  ar?  daudzi  jauni  uz??mumi  tiek  dibin?ti.  Neto  palielin?jums
nodarbin?t?b?  ir  starp?ba  starp  vis?m   zaud?taj?m   darba   viet?m   un
darbaviet?m, kas ir n?ku?as kl?t.
      Izmai?as bezdarb?
      Asto?desmito gadu  s?kum?  bezdarba  l?menis  bija  ?oti  augsts.  ?is
l?menis bija nemain?gi augsts daudz?s att?st?t?s valst?s  un  s?ka  kristies
tikai dek?des otr? pus?, bet ar? ?oti l?ni.
      Ir divi bezdarba izmaksu veidi. Pirmais ir zaud?jumi izlaid?,  tas  ir
ja bezdarbnieks grib un ir sp?j?gs str?d?t, bet nevar  atrast  darbu,  t?tad
vi?? ir resurss, kas netiek  izmantots  un  izlaide,  kas  nav  sara?ota  ir
zaud?ta. Un otrais ir zaud?jumi, ko  bezdarbnieki  nodara  valstij,  tas  ir
bezdarbnieki sa?em pabalstus par  neko  nedar??anu  un  tas  nes  zaud?jumus
valstij.
      Darba tirgus pl?smas.
      M?s zinam, ka daudzas darba vietas tiek likvid?tas katru gadu, bet  to
viet? rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas un rod?s  jaunas  firmas,  kuras
ar? pied?v? jaunas darba vietas.  Parasti  darba  tirg?  skat?s  uz  kop?j?s
nodarbin?t?bas un bezdarba ainu, ret?k nek? uz darba vietu  izn?cin??anu  un
jaunu darba vietu rad??anu.  Tas  ?oti  bie?i  var  novest  pie  nepareiziem
secin?jumiem.
      Piem?ram, 1996. gada decembr? bezdarba l?menis ASV bija 5.3  procenti,
bet  1997.  gada  decembr?  bija  4.7  procenti.  ?i  izmai?a   par?da,   ka
nodarbin?t?bas l?menis palielin?j?s par 2.9 miljoniem, bet  taj?  pat  laik?
darba sp?ks palielin?j?s par 2.1 milijonu cilv?ku. T?tad  ?sten?ba  bezdarba
l?menis ?sten?b? pazemin?j?s par  800,000.  Tas  par?da,  ka  b?tu  k??daini
uzskat?t,  ka  bezdarba  l?menis  pazemin?j?s  par  se??m   desmitda??m   no
procenta. 1997. gad? katru  m?nesi  vid?ji  4  miljoni  bezdarbnieki  atrada
darbu. Taj? pa?? laik? tikai mazliet  vair?k  nek?  3.9  miljoni  k?uva  par
bezdarbniekiem. Un gada laik? ?i starp?ba pan?ca,  ka  bezdarbs  samazin?j?s
par 800.000.
      Minim?l? darba alga un bezdarbs.
      Arodbiedr?bas  parasti  akt?vi  c?n?s  par   minim?l?s   darba   algas
noteik?anu un t?s palielin??anu, bet  monet?risma  teorijas  censo?i  v?r?as
pret minim?l?s algas deklar??anu. Iebildumi ir divi: pirmk?rt,  darba  algas
l?menis p?c darba dev?ja un darba ??m?ja br?vas  vieno?an?s.  T?s  pamats  Ц
darbasp?k? pied?v?juma un piepras?juma sam?rs, t?tad  tirgus  meh?nisms  bez
adminstrat?v?m stut?m; otrk?rt,  minim?l?  darba  alga  palielima  bezdarbu.
Pier?d?jums ??dai t?zei balst?s uz atzi?u, ka augst?ka darba  alga  samazina
piepras?jumu p?c darbarok?m,  t?tad  veicina  bezdarba  pieaugumu,  augst?ku
bezdarba  normu.  Izvirz?s  jaut?jums,  k?p?c  daudz?s   att?st?t?s   tirgus
ekonomikas  valst?s  arodbiedr?bas  bezdarba  mazin??anas  nol?k?  neizvirza
pras?bu atcelt adminstrat?vi noteikto minim?lo darba algu?
      ?in? probl?m? arodbiedr?bas saduras ar dilemmu:  augst?ka  darba  alga
vai liel?ks bezdarbs. Jaut?jums skat?ms kompleksi. Minim?l?  darba  alga  ir
visas algu sist?mas l?me?a pamatu pamats. No ??  minim?l?  lieluma  atkar?gs
daudzu darba ??m?ju izpe??as lielums.
      Bezedarba sekas
      Bezdarbs visupirms noz?m?, ka netiek piln?b? izmantots, da??ji  paliek
d?k?  Уcilv?ciskais  kapit?lsФ,  viens  no  akt?viem  ra?o?anas   resursiem.
T?d?j?di  re?lais  kopprodukts  ir  maz?ks  par  potenci?lo,  kas   samazina
iedz?vot?ju  pat?ri?a  un   uz??m?jiem   invest?cijas   iesp?jas.   Past?vot
ilgsto?am bezdarbam, tiek zaud?tas darba  iema?as  un  kvalifik?cija.  Rodas
neatgriezeniski tautsaimnieciski zaud?jumi lielos apm?ros.
      Visliel?kais ciet?js ir pats bezdarbnieks, vi?a ?imene.  Diendien?  no
r?ta celties ar apzi?u, ka tev nav j?iet  darb?,  ka  tavas  darba  iema?as,
zin??anas, kvalifik?cija nav  sabiedr?bai  vajadz?gas,  tas  mor?li  nospie?
cilv?ku, negat?vi iespaido bezdarbnieka  psihi,  gaisotni  ?imen?.  Nemit?gi
moka jaut?jums, Уko diena n?kam? mums solaФ, nezi?a, kad bezdarbs  beigsies.
Rodas probl?mas ar b?rnu maksas izgl?to?anu.  T?  ir  realit?te,  ka  tirgus
ekonomikas apst?k?os cilv?ki visvair?k baid?s no  bezdarba  mor?lu  apst?k?u
d??.
      Centr?l?s  statistikas  p?rvaldes  dati  liecina,  ka  l?dz  1999.gada
1.oktobrim valst? re?istr?ti 116,7 t?kst. akt?vi  darba  mekl?t?ji  (1999.g.
1.septembr?  Ц  120,0  t?kst.).  Par  bezdarbniekiem  atz?ti  114,3   t?kst.
cilv?ku,  jeb  9,5%  no   ekonomiski   akt?vajiem   iedz?vot?jiem   (1999.g.
1.septembr? - attiec?gi 117,6 t?kst. un 9,8%).  1998.gada  1.oktobr?  valst?
re?istr?ti 97,1  t?kst.  akt?vi  darba  mekl?t?ji,  bet  par  bezdarbniekiem
atz?ti 92,9 t?kst.

Joproj?m vair?k nek? puse no bezdarbnieku kop?j? skaita (58%) ir  sievietes.
Ilg?k nek?  gadu  darbu  nevar?ja  atrast  31,4  t?kst.  cilv?ku  (1998.gada
1.oktobr?  Ц  29,1  t?kst.).  Sal?dzinot  ar  1999.gada  1.janv?ri  ilgsto?o
bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2,1 t?kst. cilv?ku.

1999.gada janv?r? bezdarbnieka statuss tika pie??irts 10,7  t?kst.  cilv?ku,
febru?r? Ц 10,5 t?kst., mart? Ц 11,7 t?kst., apr?l? Ц 10,0 t?kst.,  maij?  Ц
9,0 t?kst., j?nij? Ц 9,1 t?kst., j?lij? Ц 9,4 t?kst., august? Ц 8,8  t?kst.,
septembr? Ц9,2t?kst.

Bezdarbnieka statusu septembr? zaud?ju?i 12,7 t?kst. cilv?ku, no tiem  38,1%
atradu?i darbu pa?i vai ar Nodarbin?t?bas  valsts  dienesta  pal?dz?bu,  bet
55,4%  to  zaud?ju?i,  jo  nepild?ja  likumdo?an?  paredz?tos   bezdarbnieka
pien?kumus.

Visaugst?kais  bezdarba  l?menis  1999.gada  1.oktobr?  bija  ??dos   valsts
rajonos: R?zeknes rajon? Ц 29,0%, Balvu Ц 23,6%, Kr?slavas Ц  23,4%,  Prei?u
Ц 22,7%, Daugavpils Ц 20,8%, Ludzas Ц 19,8%,  Liep?jas  14,8%,  J?kabpils  Ц
14,5%.  T?pat  k?  iepriek?  ar?  1999.gada  1.oktobr?  vair?k   nek?   puse
bezdarbnieku (53%) bija vecum? no 30  l?dz  50  gadiem,  bet  gandr?z  katrs
sept?tais bezdarbnieks  (15%)  bija  jaunietis  l?dz  25  gadiem.  Tikai  8%
bezdarbnieku nav iepriek??j?s darba pieredzes.  Bezdarbnieku  sadal?jums  pa
profesij?m  liecina,  ka  visvair?k  re?istr?to  bezdarbnieku  ir  vienk?r?o
profesiju p?rst?vji,  kuru  pamatuzdevums  ir  veikt  nekvalific?tus  darbus
karjeros, b?vniec?b?, lauksaimniec?b?, medniec?b?,  zvejniec?b?,  r?pniec?b?
un citur - 29,2 t?kst. cilv?ku  jeb  26%  no  kopskaita.  Savuk?rt  vismaz?k
bezdarbs sk?ris augst?kas kvalifik?cijas  profesiju  grupu  Ц  likumdev?jus,
valsts amatpersonas un vad?t?jus Ц to skaits ir tikai  3,2  t?kst.  cilv?ku,
kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita. B?tiski nav  main?jies  bezdarbnieku
sadal?jums p?c  izgl?t?bas  l?me?a  Ц  tikai  7%  bezdarbnieku  ir  augst?k?
izgl?t?ba. Visvair?k bezdarbnieku - 31% ir ar  vid?jo  visp?r?jo  izgl?t?bu,
bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizgl?t?bu - 23%. Tas liecina, ka  augst?ko
izgl?t?bu ieguvu?ie sp?j lab?k orient?ties situ?cij? un var  viegl?k  atrast
darbu. 1999.gada 3.ceturksn? ar Nodarbin?t?bas  valsts  dienesta  nor?kojumu
uz profesion?lo apm?c?bu vai  p?rkvalific??anos  bija  nos?t?ti  0,4  t?kst.
cilv?ku, bet algotos pagaidu sabiedriskajos  darbos  iesaist?ti  3,4  t?kst.
cilv?ku.

Valsts soci?l?s  apdro?in??anas  fonda  inform?cija  liecina,  ka  1999.gada
septembr? ties?bas sa?emt bezdarbnieka pabalstu  bija  48,1  t?kst.  cilv?ku
jeb  41%  no  bezdarbnieku  kopskaita.  1999.gada  septembr?  bezdarbniekiem
pie??irti izmaksai pabalsti kopum? par 2,30 milj.  latu  jeb  vid?ji  vienam
bezdarbniekam - Ls 47,81.
                                   BEIGAS

      Izmantot? literat?ra: Georgs Libermanis УMakroekonomikas teorija un
Latvijas att?st?bas probl?mas IIФ
      Centr?l? Statistikas Biroja dati


	

ѕреимущества заказа у 5rik.ru - это пр€мой контакт с авторм без диспетчеров и курьеров обеспечит наивысшее качество за приемлемую цену....

ѕримерные цены работ на заказ