Strahovanie


–еферат >> Ѕанковское дело

Latvijas Universitte

Ekonomikas un vadbas fakultte

Finansu institts

Kursa darbs

studiju kurs: Apdroinana

Apdroinanas btba, nepiecieamba un piedvts iespjas.

Rga 2000

Saturs

Ievads

1.Kravu apdroinana

2.Muitas nodevu un nodoku apmaksas apdroinana

3.Za karte

4.Automanas apdroinana nelaimes gadjumiem

5.Apdroinana nelaimes gadjumiem autotransport

6. Ceojumu medicnisk apdroinana

7.pauma apdroinana

7.1. Privt personu pauma apdroinana

8. Uzmjdarbbas prtraukanas apdroinana

9. Celtniecbas risku apdroinana

10. rstu profesionls atbildbas apdroinana

11. Prapdroinana

Secinjumi un prieklikumi

Izmantots literatras un avotu saraksts

Ievads

Apdroinana, tpat k jebkur cits uzmjdarbbas veids pakauts tirgus pamatlikumam - pieprasjums nosaka piedvjumu. Tdejdi pats apdroinanas bizness atkargs no sabiedrbas makstspjas lmea un no uzticans apdroinanas sabiedrbm. Atseviu firmu neveiksmg finansil darbba, piemram, УPoliseФ, negatvi iespaidoja apdroinanas sfras attstbu. Un tomr, apdroinanas biznesam ir liela loma Latvijas tirgus ekonomik un tas attstas oti strauji. Apdroinanas prmiju apmrs ir audzis, k ar audzis ir noslgto lgumu skaits.

Ir oti svargi pankt to, lai sabiedrba saprastu ka apdroinanas bizness daji nosaka sabiedrbas stabilitti un tas ir atkargs ne tikai no iedzvotju makstspjas, bet ar no likumdoanas un kontroljoo struktru darba. Pie mums, dieml, daudzi likumi tiek pieemti ar novloanos. Piemram, likuma УPar valsts apdroinanas uzraudzbas inspekcijuФ projekts bija sagatavots jau 1993.gad, bet ministru kabinets to piema aptuveni trs gadus vlk.

Apdroinanas sabiedrbu piedvto pakalpojumu klsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedvtas visdadks iespjas, visdadkajs joms.

Kursa darba mris ir izptt, kdas iespjas sabiedrbai piedv apdroinanas tirgus, un kda var bt apdroinanas nozme cilvka dzv.

Lai sasniegtu izvirzto mri, autors ir izvirzjis sekojous uzdevumus:

  1. Pamatojoties uz pieejamo literatru izptt apdroinanas nozmi;

  2. Izptt dadu apdroinanas nozaru piedvts iespjas gan juridiskm, gan fiziskm personm;

  3. Izstrdt prieklikumus.

Darba apjoma ierobeojuma d nav iespjams izptt visas apdroinanas piedvts iespjas, td tiks ptti atsevii apdroinanas veidi, kuri ir atlasti pc autora izvles.

1.Kravu apdroinana.

Ikvienas kravas prvadjums ir pakauts dadiem riskiem, tpc kravas nosttjs vai samjs ir ieinterests, lai via preu krava ts transportanas laik tiktu saglabta bez bojjumiem vai zudumiem. Iespjamos zaudjumus var samazint, kravas apdroinot, tau nepiecieams izvlties drou sadarbbas partneri Ц apdroinanas sabiedrbu. Konsultjot apdroinanas jautjumos Apdroinanas sabiedrbai ne tikai jgarant kompenscijas saemana kravas bojjumu vai zaudjuma gadjum, bet ar jpaldz klientam t biznes. Sabiedrba sniedz informciju, k uzlabot kravas transportanas apstkus, k samazint risku iespjambu un k pareizi veikt dokumentu noformanu, iestjoties apdroinanas gadjumam. Savlaicgi uzskot kravas apdroinanas jautjumu risinanu, iespjams noslgt abpusji izdevgu un veiksmgu apdroinanas lgumu. Lgums rpgi jsagatavo Lai vartu noslgt kravu apdroinanas lgumu, klientiem ir jsagatavo sekojoi dokumenti:

Х pirkanas prdoanas lgumu;

Х kravas transportanas pavadzmi Ц konosamentu, CMR u.c. (taj nordts transporta ldzeklis un kravas sastvs);

Х rinu, kur nordta kravas vrtba;

Х uzmuma reistrcijas apliecbu (juridiskm personm) vai pasi (fiziskm personm).

oti svarga ir vienoans ar klientu par to, kdi riski tiek segti, jo tas abm lgumsldzjm pusm paldz izvairties no nevajadzgiem prpratumiem. Risks jnovrt preczi un pilngi Tikpat saprotama ir ar nepiecieamba sabiedrbai iegt pc iespjas vairk informcijas par apdrointo kravu, kura paldz preczk novrtt risku. Vlams iesniegt du informciju un dokumentus:

Х krav ietilpstoo preu veidus, to iesaiojumu, daudzumu un svaru;

Х k krava tiks novietota transporta ldzekl, piemram, ku Ц uz klja vai tilpn, k to nostiprina;

Х kua nosaukumu, ja iespjams Ц t bvanas gadu, karogu utt. (ja kravu prvad ar kui);

Х kravas iekrauanas, prkrauanas un izkrauanas vietas (ostas, pilstas u.tml.);

Х zias par kravas vrtbu.

Iesaka labko risinjumu Apdroinmos riskus nosacti vartu iedalt divs grups, un, pamatojoties uz klienta sniegto informciju, apdroinanas sabiedrbas kravu apdroinanas specilisti paldz izvlties katram prvadjumam atbilstoko apdroinanas variantu. Vienkrkais variants aptver kravas apdroinanu transporta ldzeku avriju gadjumiem, bet visu risku apdroinana papildus vl ietver zdzbas, dens iedarbbu uz kravu un ts noskaloanu no kua klja, kravas bojjumus, to iekraujot vai izkraujot, dabas katastrofas un citus riskus. Lielas un drgas kravas, kuras tiek apdrointas par ievrojamm summm, noteikti papildus vlreiz tiek prapdrointas Anglijas, Vcijas vai veices apdroinanas kompnijs. Prapdroinana auj ievrojami drok justies ne tikai apdrointjam, bet ar klientam. Izmanto starptautiskus noteikumus Apdroinot kravu prvadjumus, daudzas apdroinanas sabiedrbas strd pc citu valstu noteikumiem, piemram, sabiedrba BALTA strd pc Londonas Apdrointju Institta noteikumiem (Institute Cargo Clauses), k ar pc sabiedrbas paas izstrdtajiem divu veidu kravu apdroinanas noteikumiem. Londonas noteikumus izmanto galvenokrt kravu prvadjumu apdroinan starpvalstu tirdzniecb, un apdroinanas polise tiek noformta angu valod, sabiedrbas izstrdtos pielieto prvadjumos pa Latviju, Baltijas valstm, Baltkrieviju, Ukrainu un Krievijas Eiropas dau. Apdroinanas tarifus nosaka attiecg riska izvrtjums un prapdroinana. Augsta riska pakpe ir alkohola un tabakas izstrdjumu kravu prvadjumiem uz Krieviju, k ar kuu reisiem uz friku un Dienvidameriku (attiecb uz zdzbas riskiem). Svarga loma starpvalstu kravu apdroinan ir starptautiskajiem tirdzniecbas noteikumiem INCOTERMS, kuri reglament prdevja un pircja attiecbas un norda, kuram no viiem ir japdroina krava, un tas ir jievro, sldzot kravu apdroinanas lgumus. Izdevgi noteikumi prvadjumiem Latvij Pc pasaules praksei atbilstoiem apdroinanas principiem darbojas sabiedrbas izstrdtie noteikumi Preces ce, kuri atvieglo kravu prvadjumu apdroinanu Latvijas teritorij. Noteikumi paredz, ka sabiedrba uz noteiktu laika posmu (mnesi, pusgadu, gadu utt.) ar klientu nosldz lgumu, kur, balstoties uz savstarpjo uzticbu, dokumentla atskaite praktiski nenotiek. Polisi noform pc klienta sniegts informcijas par to, kda vartu bt prvadjamo preu vidj vrtba vienai kravai un ar kravu kopapjoms un to emot vr, tiek aprinta apdroinanas prmija (maksjums par apdroinanu). Iespjama papildus apdroinana Saska ar noteikumiem Preces ce sabiedrba atldzina zaudjumus kravas dajas vai pilngas bojejas gadjum ts transportanas laik, ko izraisjis: Ц ugunsgrks, eksplozija; Ц vtra, zibens spriens; Ц transporta ldzeka avrija. Kravu var apdroint papildus Ц zdzbas un laupanas gadjumam, bojjumu gadjumam preu iekrauanas un izkrauanas laik no automobia un citiem riskiem. Tas notiek atsevii vienojoties un ierakstot to paos nosacjumos polis. aj gadjum apdroinjuma mjam bs jiemaks ar papildus apdroinanas prmija. Apdroinanas gadjum zaudjumu summ iekauj (neprsniedzot apdroints kravas vrtbu) ar saprtgus izdevumus par kravas glbanas darbiem. Kravu apdroinana kaimivalsts Otri sabiedrbas izstrdtie Kravas apdroinanas noteikumi paredzti lietoanai Latvij, un polise tiek noformta latvieu valod, tau tos var izmantot kravu prvadjumu apdroinan Lietuv, Igaunij, Baltkrievij, Ukrain un Krievijas Eiropas da. Saska ar iem noteikumiem apdrointjs atldzina zaudjumus kravas dajas vai pilngas bojejas gadjum transportanas laik, ko izraisjis ugunsgrks, eksplozija, vtra, zibens spriens, kua uzskrieana sklim, t nogrimana, transporta ldzeka avrija u.c. Kravu var apdroint ar zdzbas un citas personas prettiesiskas rcbas gadjumam, specili par to vienojoties, ierakstot to paos nosacjumos un samaksjot papildu prmiju. Visas prasbas (pretenzijas), kas izriet no apdroinanas lguma un kas iesniegtas Latvijas Republikas likumdoan paredztajos termios, izskata apdrointjs, k ar tiesa saska ar LR likumiem. Stabiliem un uzticamiem klientiem Ц atvrt polise Klientiem, kuriem kravas jnosta regulri, sabiedrba piedv noslgt apdroinanas lgumu uz noteiktu laika periodu( praks visbiek uz gadu), tdjdi samazinot savus administrcijas izdevumus, atvieglojot atskaiu un norinu krtbu, k ar ievrojami ietaupot abu puu laiku. Atvrt polise prasa pau apdrointja un klienta savstarpju uzticbu, tpc du pakalpojumu sabiedrbas klienti var saemt tikai pc ilgstoas sadarbbas. Pc apdroinanas lguma Ц atvrts polises Ц noslganas, uz noteiktu laiku(mnesi, pusgadu, gadu) visas lgum nordts kravas aj laika posm ir apdrointas. Klients saem apdroinanas sabiedrbas veidlapas Ц kravu deklarcijas, kuras viam jaizpilda nko mnea skum. Tajs jieraksta informcija par visiem notikuajiem kravu prvadjumiem iepriekj mnes, kuri ir apdrointi saska ar o apdroinanas polisi. Aizpildto kravu deklarciju klients iesniedz sabiedrb, kur aprina pc apdroinanas polis nordt tarifa kopjo klienta apdroinanas prmiju (maksjumu par apdroinanu) par iepriekjo mnesi. Sabiedrba pazio klientam o maksjuma summu, un klientam t jsamaks ldz noteikt termia beigm. Jrkojas atbilstoi lgumam Ja kravas prvadjuma laik notiek kravas bojjums vai zaudjums (iestjas apdroinanas gadjums), apdroinjuma mjam nekavjoties jzio attiecgajm valsts institcijm: ceu policijai, ugunsdzsjiem, policijai, k ar jpazio apdrointjam un neatkargajiem kravu ekspertiem, kas nodarbojas ar starpgadjuma izmeklanu un dokumentru noformanu, k ar rpjas, lai vaing puse atldzintu raduos zaudjumus. Apdroinanas mjam nepiecieams veikt ar visus iespjamos paskumus kravas tlkas bojanas vai nozaganas novranai. Kravas apdroinanas gadjuma izskatanai apdroinjuma mjam apdroinanas sabiedrbai jiesniedz visa apdroinanas lgum mint dokumentcija. Jmina samazint zaudjumus Londonas Apdrointju Institta noteikumiem atbilstoais preu glabtja pienkumu pants Bailee Clause nosaka, ka apdroinjuma mja vai via aentu pienkums visos gadjumos ir veikt tdus saprtgus paskumus, kuru mris ir novrst vai samazint zaudjumus, k ar nodroint visu tiesbu realizciju attiecb uz prvadtjiem, uzglabtjiem vai kdu citu treo personu. Apdroinjuma mjam 1) jpiesaka pretenzija prvadtjiem, ostas dispeeriem vai citiem uzglabtjiem par jebkuru iztrkstoo iesaiojuma vienbu, izmantojot noteiktu vstules paraugu. 2)Saemot preces apaubm stvokl, nekdos apstkos neapstiprint (izemot rakstisku protestu), ka preces saemtas bez jebkdiem iebildumiem.

  1. Izmantojot prvadjumos konteinerus, jseko, lai konteinerus un to plombas nekavjoties prbaudtu atbildga amatpersona. Ja piegdtais konteiners ir bojts vai bez plombm, vai ts bojtas, savdkas, nek nordts prvadjuma dokumentos, attiecgi jnoform kravas pieemana. Visas bojts un neatbilstos plombas jsaglab turpmkai prbaudei.

4)Ja ir redzami jebkdi bojjumi vai zudumi, nekavjoties jpieprasa prvadtjiem vai preu glabtjiem kravas apskate un jiesniedz pretenzija prvadtjiem vai preu glabtjiem par jebkuru d apskat konstatto zaudjumu vai bojjumu.

5)Par bojjumiem vai zudumiem, kuri nav bijui redzami preu saemanas laik, rakstiski jpazio prvadtjiem vai preu glabtjiem 3 dienu laik pc preu saemanas.

Apdroinjuma mja vai via aentu pienkums ir ar nodroint regresa tiesbu saglabanu pret prvadtju vai jebkuru citu pusi, kura ir atbildga par zudumiem vai bojjumiem apdrointajm precm. Jievro visi noteikumi Preu samjiem un viu aentiem btu vlams iepazties ar ostas vadbas izstrdtajiem noteikumiem preu izkrauanas ost. Pretenziju iesnieganas gadjum pret prvadtjiem un citm personm atbilstoi prvadanas noteikumiem nedrkst piemrot prasbu noilguma termiu. Ja pretenziju vai jebkurus prvadtju pieprastos dokumentus nevar saemt noteiktaj laika period, prvadtji jldz to pagarint, bet, ja vii nevlas to dart, jzio apdroinanas sabiedrbai un jvienojas par turpmko rcbu. Atldzbas saemana Klientam jrins ar to, ka tikai oti retos gadjumos apdroinanas atldzbu iespjams saemt uzreiz pc apdroinanas gadjuma. Parasti t tiek izmaksta pc apdroinanas gadjuma konstatcijas, un visu polis paredzto dokumentu saemanas (iesniegums, oficilas iestdes izzia par notikuo ar kravu, citi papildus dokumenti par kravu, ar neatkargo kravas ekspertu oficils ziojums). Ja prasbas izskatanas laik apdrointjiem vai viu aentiem ir neskaidrbas par regresa tiesbu premanu pret prvadtjiem, preu glabtjiem u.c. personm, tad apdrointji var pieprast apdroinjuma mju vai via aentus parakstt cesijas veidlapu.

2. Muitas nodevu un nodoku apmaksas apdroinana.

Tas ir obligts visiem kravu prvadtjiem, kuri ieved preces Lietuvas Republik vai veic tranzta prvadjumus caur Lietuvas teritoriju. Apdrointais objekts ir muitas procedru izpildana likum noteiktaj krtb, apmaksjot visus noteiktos nodokus un muitas nodevas. apdroinana ir spk preu tranzta gadjum, preu slaicgas ieveanas un izveanas gadjum, preces slaicgi ievedot vai izvedot prstrdes nolk, glabjot ts muitas noliktav, k ar preu eksportam. Apdroinjuma summa ir ne augstka par atbilstoo nodoku un muitas nodevu apjomu un to izmaks Lietuvas Republikas Muitas departamentam saska ar apdroinanas gadjum uzrdtajiem dokumentiem. Gadjum, ja apdroinjuma mjs nav nomaksjis nepiecieamo summu vai nomaksjis tikai dau no ts, apdroinanas sabiedrba segs atlikuo dau. Tarifa likme muitas nodevu un nodoku apmaksas apdroinanai ir ldz 5% no muitas nodevas apjoma.

3. Za karte.

Za karte Ц braucieniem uz rzemm. Za karte ir motorizt transporta ldzeka vadtja civiltiesisks atbildbas apdroinanas polise. T ir vadtja atbildbas apdroinana par citai personai vai ts mantai nodarto kaitjumu. Za karte ir spk valsts, kas pievienojus Zas kartes konvencijai. Ja Zas kartes panieks ir izraisjis satiksmes negadjumu kd no konvencijas valstm (izemot savu mtnes zemi), tad via viet kompensciju satiksmes negadjum cietuajai pusei maks apdrointjs. Kompenscijas veidu un apmru regul ts valsts likumdoana, kur noticis satiksmes negadjums, daudzs valsts apdrointja izmaksjams atldzbas apmrs nav ierobeots. Za karte nedod tiesbas ts paniekam saemt kompensciju par sava motorizt transporta ldzeka remonta izdevumiem, tpc ieteicams papildus apdroint ar to transporta ldzekli, ar kuru Zas kartes panieks izbrauc uz rzemm. Zao karti var iegdties laika periodam no 15 dienm ldz 1 gadam: Eiropas valstm kopum, k ar atsevii Polijai.

4. Automanas apdroinana bojjuma gadjumam.

Automanas bojjumu gadjumam apdroinanas sabiedrba BALTA piedv divus apdroinanas pamatveidus. Viens ir izdevgks jaunm un drgm automanm, otrs vairk piemrots lietotu automanu apdroinanai. Automanu apdroinana vis pasaul ir oti riskants apdroinanas veids. Latvij riska faktoriem jpieskaita ar slikt ceu kvalitte un autovadtju zemais kultras lmenis. Nav noslpums, ka Latvij dau marku un modeu automanm ir palielints risks bt nozagtm vai iekt satiksmes negadjum. Lietotas automanas novrt kopgi Apdroinanas noteikumi lietotm automanm paredz proporcionlo atldzbu, kas pamatojas uz vienoanos starp apdroinjuma mju un apdroinanas sabiedrbu par apdroinjuma summas izvli. aj gadjum katrai automanas detaai ir zinms patsvars apdroinjuma summ, un klients pats var noteikt o saskaots summas apmru, lai iespjams avrijas gadjum iegtu sev vlamo atldzbu naud. Par apdroinjuma summas lielumu abas puses vienojas, emot vr dadus automanu katalogus, cenrus un visprjo tirgus konjunktru. Apdroinot vienu automanu, apdroinanas polise klientam var tikt izrakstta uz vietas un lgums uzreiz stjas spk. Nosldzot lielku lgumu, piemram, ar juridisku personu, nepiecieams rpgks sagatavoanas darbs. Vidj tarifu likme vieglo automanu apdroinanai bojjumu gadjum ir apmram 2,5%Ц6% no apdroinjuma summas, kravas automanm t ir 2%Ц5%. Atldzba atbilstoi relajiem zaudjumiem Otrs apdroinanas veids bojjumu gadjum paredz atldzbu atbilstoi relajiem zaudjumiem, apmaksjot remontu attiecgs automanas markas dlera servisa tkl vai cit autoservis, ja par to pankta attiecga vienoans starp klientu un apdroinanas sabiedrbu. Jebkur gadjum sabiedrbai noteicoais faktors ir teicama remonta kvalitte un jebkura autodarbnca to nodroint nevar. Ja klients vlas, iespjama atldzbas saemana naud atbilstoi neatkargas ekspertu firmas kalkulcijas aktam. Vrt eksperti Jaunku vai drgku automanu vrtbu sabiedrba nosaka pc pirkanas Ч prdoanas dokumentiem vai ar izmanto neatkargas ekspertu firmas vrtjumu, tau jebkur gadjum novrtjumam jbt pieemamam abm pusm. Atkarb no automanas vrtbas, apdroinanas sabiedrba nosaka apdroinjuma summu un iesaka, pret kdiem riskiem to btu vlams apdroint. Automana tiek apskatta Ч vai nav iepriekji bojjumi, saldzinti numuri, prbaudta signalizcijas esamba utt. Ekspertu firma nav saistta ar kdu no apdroinanas sabiedrbm vai autotirgotjiem, tpc var novrtt automanu, emot vr vidjos statistiskos datus par novecoanos u.c. faktorus. Eksperti veic ar bojjumu novrtanu iespjams avrijas gadjum, un prakse liecina, ka aprint summa ir oti tuvu remonta izmaksai, kda t btu autoriztaj servis. Kontrol remontdarbu gaitu Apdroinanas sabiedrba kontrol remontdarbu izpildi, jo vienmr pastv iespja, ka remontdarbu laik atkljas dadi slptie defekti, kurus nevar redzt pirms ekspertu apskates laik un kuri japmaks papildus. Atkljot slptos defektus, remontdarbi tiek apturti un izsaukts prstvis no apdroinanas sabiedrbas, kura kltbtn defekti tiek iekauti kalkulcijas akt. Apdroina pret zdzbm Komplekt ar automanu apdroinanu bojjumu gadjum tiek piedvta automanu apdroinana to zdzbas gadjum. Atkarb no automanas vrtbas var tikt pieprasta dadas drobas pakpes pretaizbraukanas iekrtu uzstdana. To esamba var pazemint apdroinanas tarifus. Vidj likme (avrija un zdzba) vieglo automanu apdroinanai ir apmram 7,5% Ц 12 % no apdroinjuma summas, kravas automanu apdroinanas tarifi ir 4 Ц 7%. Par negadjumu jzio nekavjoties Iestjoties apdroinanas gadjumam, par to jpazio attiecgajai valsts institcijai Ч ceu policijai, policijai vai ugunsdzsjiem. Ja ceu satiksmes negadjum nav cietui cilvki un nav bojts citm personm piederoais paums, sabiedrba var pieemt pieteikumu apdroinanas gadjuma izskatanai, negaidot ceu policijas izziu.

5. Apdroinana nelaimes gadjumiem transport.

Vadtja un pasaieru apdroinana nelaimes gadjumiem paredz atldzbu izmaksu sakar ar nelaimes gadjumu - pku, negaidtu, no apdroints personas gribas neatkargu notikumu, kas apdrointajai personai radjis miesas bojjumus brd, kad t ir atradusies polis nordtaj transporta ldzekl.

Apdroinanas sabiedrbas piedv apdroinanu nelaimes gadjumiem un to radtajm sekm (apdroints personas nve, ermea loceka zudums, prejoa darbnespja utt.), ietverot nelaimes gadjuma radto medicnisko izdevumu apdroinanu.
Apdroinjuma mjs var izvlties apdroinjuma summas apmru, no kuras, iestjoties apdroinanas gadjumam, saska ar atldzbas noteikanas tabulu procentuli tiks noteikta apdroinanas atldzba. Ja nelaimes gadjuma sekas nav nordtas atldzbas noteikanas tabul, tad atldzba tiek aprinta pc prejoas pilngas darbnespjas perioda ilguma, kuras clonis ir nelaimes gadjums.

Apdroinjuma mjs var izvlties personu skaitu, kas tiks apdrointi nelaimes gadjumam, konkrt transporta ldzekl. Apdroinjuma summu (maksimlo atbildbas apmru), no kuras procentuli tiek aprinta apdroinanas atldzba, var izvlties robes no 500Ls ldz 25 000 Ls.

Apdroinanas prmija ir atkarga no klienta izvlts apdroinjuma summas (maksiml atbildbas apmra), k ar no personu skaita, kuras tiek apdrointas.

* NELAIMES GADJUMS o noteikumu izpratn nozm pku, negaidtu, neparedztu, no apdroints personas gribas neatkargu notikumu, kas rada miesas bojjumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplicties ar satricinjumu, mejumu, lzumu utt..

6. Ceojumu medicnisk apdroinana.

Dodoties rzemju ceojum, ir izdevgi apdroint iespjamos izdevumus par neatliekamiem medicniskiem pakalpojumiem pkas saslimanas vai traumas rezultt, k ar izdevumus par repatriciju. Ceojumu medicnisk apdroinana ir obligta, dodoties uz Vciju, Franciju, Spniju, Portugli, Beiju, Nderlandi un Luksemburgu. Apdroinana sedz saprtgus neplnotus izdevumus par viesncas numura apmaksu, gaisa sanitr transporta ri, k ar izdevumus par mirstgo atlieku transportanu uz pastvgo dzves vietu. Par atbilstou papildus samaksu ir iespjams apdrointies aktvs atptas laik Ц kpjot kalnos, slpojot, braucot ar velosipdu utt. Var ieteikt papildus apdrointies nelaimes gadjumam, kad tiek atldzints par paliekou invaliditti. Apdroinanas summa uz Eiropas valstm ir 60†000 ASV dolru, bet uz ASV un Kandu Ц 100†000 ASV dolru. Dodoties uz valstm, kur ceojumu medicnisk apdroinana nav obligta, ir iespjams iegdties polises par apdroinjuma summu 10†000 ASV dolru un 25†000 ASV dolru.

7. pauma apdroinana.

Apdroint paumu var gan t panieks, gan panieka pilnvarota persona, tau atldzbas samjs jebkur gadjum var bt tikai panieks. Apdroinjuma summa nedrkst prsniegt pauma vrtbu. Apdroinanas lgumu var noslgt tikai tad, ja tas ir izdevgs abm lgumsldzjm pusm. Sabiedrbai uzemoties atbildbu ir jzina, par kdu naudas summu t o atbildbu uzemas. Klientam savukrt ir jzina, kdu atldzbu vi saems, iestjoties apdroinanas gadjumam, tpc sabiedrbas pienkums ir informt klientu, kdu apdroinanas produktu vi ir nopircis. Nenosaka pauma tirgus cenu kas atjaunoanas vrtbu parasti neiespaido kas atraans vieta un to nevar saldzint ar nekustam pauma tirgus cenu. Ir maldgs uzskats, ka nelielu koka vasarncu pie jras var apdroint par lielku summu, nek mra mju Latgal, jo o vasarncu iespjams prdot ievrojami drgk. Sabiedrba neapdroina gruntsgabalu, bet gan paumu, kur atrodas uz gruntsgabala t atjaunoanas vrtb. Ja apdrointais objekts aiziet boj, tad, saemot atldzbu, to vars atjaunot td stvokl, kd tas bija pirms nelaimes. Parasti prkot apdroinjumu, cilvks cenas samakst pc iespjas mazk, piemram, paumu, kura vrtba vartu btu miljons latu, vi cenas apdroint par 500 000 latu. Tas nozm, ka paums ir apdroints tikai par pusi t vrtbas un, iestjoties apdroinanas gadjumam, klients vars saemt atldzbu tikai 50% apmr no pauma rels vrtbas. Atjaunoanas vrtb parasti ievrt nolietojumu, kds ir kai, mantai vai tehnoloiskm iekrtm. Nolietojumu parasti nosaka normatvie akti, tau iespjams ar neatkargu ekspertu novrtjums. Izvrt objektu dab Pc iepazans ar klientu un via rcb esoo dokumentciju, apdroinanas sabiedrbas darbinieki dodas apskatt un vrtt paumu. Klienta kltbtn tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novrtana, izskaidroti apdroinanas noteikumi. Klients var izvlties, pret kuru no iespjamajiem riskiem vi grib apdroint savu paumu. ku apdroinan pamattarifs var svrstties no 0,25% lieliem un droiem objektiem ldz 1,5% km, kuras ir pai apdraudtas. Apdroinana ietver pilnu risku УbuetiФ - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zdzbas, laupanu, vandlismu, inenierkomunikciju bojjumus u.c. Riska lmeni var pazemint Aprinot apdroinanas pamattarifu, sabiedrba izstrd rekomendcijas riska lmea pazeminanai. Ts ietver dadu organizatorisku, ineniertehnisku paskumu realizciju un, ja klients ldz noteiktam termiam izpilda rekomendcijas, tarifs var tikt samazints. Tas ir izdevgi abm lgumsldzjm pusm. Pirmkrt, apdroinjuma mjs tarifu samazinan ietauptos ldzekus var ieguldt t drobas palielinanai, savukrt sabiedrba apdroina droku objektu. Ja riska lmenis ir prk augsts un netiek veikti paskumi t pazeminanai, sabiedrba var neuzemties objekta apdroinanu. Daa riska juzemas paam Nosldzot lgumu, klientam ir juzemas zinms paa risks. Tas gan disciplin klientu, gan novr gadjumus, kad pie apdroinanas sabiedrbas grieas par katru skumu, savstarpji traucjot vienam otru. Jo lielks tiek emts paa risks, jo lielk mr var tikt samazints apdroinanas tarifs. Ja iepriekj apdroinanas period nav bijuas apdroinanas izmaksas, apdroinjuma mjam apdroinanas maksjumus var samazint. Apdroinanas maksjumus klients var makst pa dam. Parasti lgums tiek slgts uz vienu gadu, vienojoties par tlku apdroinanu. Izmuma krt termius pc klienta vlmes var samazint, tau tas sadrdzina pakalpojumu. Apdroinanas lgums stjas spk nkamaj dien pc lgum paredzts apdroinanas prmijas samaksanas, ja lgum nav paredzts citdi. Manta japdroina atsevii dzvokl vai k eso manta ir jpdroina atsevii. Sabiedrba apdroina mantu dzvokos un personiskajs mjs, biroju, veikalu un raoanas telps. Sabiedrbas atbildba par ugunsgrk raduos bojjumu atldzbu neietver mantu, par kuras bojjumiem apdroinanas atldzbu paredz ku apdroinana. Apdrointaj mant netiek ieskaitti reistrcijai pakautie motoriztie transporta ldzeki, ja klienta nodarboans nav saistta ar o ldzeku raoanu, remontu vai tirdzniecbu.

7.1.Privtpersonu pauma apdroinana.

ku apdroinana
pauma tiesbas uz km (privatiztu dzvokli) apstiprina viens no iem dokumentiem: nekustam pauma vrtanas biroja lieta, pirkuma-prdevuma lgums, kur apstiprints Zemesgrmatu noda, mantojuma tiesbu apstiprinoi dokumenti, pavaldbas lmums par kas denacionalizciju un ts pieemanas-nodoanas akts un tml. Pc iepazans ar klientu un via rcb esoo dokumentciju sabiedrbas darbinieks veic pauma apskati un novrtanu, vienojoties ar apdroinjuma mju par apdroinjuma summas lielumu un apdroinanas riskiem (gadjumiem). kas var apdroint atjaunoanas vrtb (ja to nolietojums neprsniedz 30%) un faktiskaj vrtb. Atjaunoanas vrtba - tie ir izdevumi, kas nepiecieami, lai uzbvtu tda paa tipa, izmru un kvalittes ku, ieskaitot projektanas izmaksas. Atjaunoanas vrtbu neiespaido kas atraans vieta un to nevar saldzint ar ts tirgus cenu. kas faktisk (eso) vrtba - vrtba, ja no atjaunoanas vrtbas atskaita nolietoanos. Nereti apdroinjuma mjs cenas samakst mazk, nosakot zemku pauma vrtbu, tau aj gadjum zaudjumi ar tiks atldzinti par attiecgi zemku summu, tpc svargkais Ц izvlties pareizo apdroinjuma summu. Pamatrisks, apdroint kas, ir apdroinana ugunsgrka gadjumam, prjos riskus izvlas apdroinjuma mjs. Tie ir - dabas stihiskie postjumi (vtra, pldi, krusa), inenierkomunikciju avrijas, treo personu prettiesiska rcba (konstruktvo elementu nozagana un bojana, sprdziena izraisana), sadursme. Apdroinanas maksjums ir atkargs no vairkiem faktoriem - kas ugunsdrobas, tehnisk stvoka, kas uzbves materila (mra, koka, jaukta tipa utt.), izvlto risku daudzuma, vai kas ir pastvgi apdzvotas vai tikai uz laiku. Bzes tarifi apdroinanas maksjuma noteikanai ir no 0,4% ldz 1% no apdroinjuma summas. Prkot ku apdroinanas polisi, kas panieks vienlaicgi var apdroint ar savu civiltiesisko atbildbu. Tuvojoties ziemai apdroinana ir oti nepiecieama, jo dzv ne mazums ir gadjumu, kad panieks ir aizmirsis notrt sniegu no jumta, nav notrjis ietvi un tpc garmgjjam uzkrt uz galvas lsteka, pasld kja un tas gst traumu, pc kuras nepiecieams rstties. Cietuais var celt prasbu izdevumu atldzinanai, bet, ja Js bsiet nopircis o apdroinanu, visus izdevumus, izvlt atbildbas limita ietvaros, segs sabiedrba.

Mantas apdroinana.

Protams, notiekot iepriek mintajiem apdroinanas gadjumiem, ku apdroinanas polise nesegs zaudjumus, kas bs raduies k vai dzvokl atrodoai mantai. Tpc, lai nebtu juztraucas par savu mantu, ir japdroina ar t. Apdroinjuma summu nosaka savstarpji vienojoties apdroinjuma mjam ar apdrointju, emot vr mantas faktisko (esoo) vrtbu. Protams, ja manta ir tikko iegdta vai ir oti lab stvokl, to var apdroint ar jaunvrtb. Jatceras, ka saemt atldzbu atbilstoi faktiskajam zaudjumam bs iespjams tikai tad, ja t bs apdrointa piln faktisk vrtb. Parasti apdroinanas sabiedrbas mantas apdroinan piedv tos paus riskus, kdi ir ku apdroinan. panieks var apdroint visu mantu, kas atrodas via dzvokl vai mj Ц mbeles, audio un video un elektronisko aparatru, sadzves tehniku, mjsaimniecbas priekmetus, aprbu, apavus, dadu inventru. Zemnieku saimniecbu paniekiem ir iespjams apdroint ar traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecbas tehniku, kurinmo, lopbarbu un lauksaimniecbas produkciju. Savukrt, rtos dzvokos dzvojoajiem, tiek piedvts apdroint ar dzvoka apdares elementus Ц sienu, griestu, grdas krsojumu un segumu, persong paum piederos gzes pltis, santehnisko aprkojumu un tml. Apdroinanas maksjums ir atkargs no apdroinjuma summas apmra, izvlto risku daudzuma un mantas veida. Bzes tarifs ir robes no 0,3% ldz 2% no apdroinjuma summas.

Mjdzvnieku apdroinana.

Mjdzvnieku paniekiem sabiedrb ir iespjams apdroint mjdzvniekus - liellopus, zirgus, ckas, aitas un kazas, irnes suus un kaus, k ar citus mjdzvniekus. Zaudjumi klientam tiek atldzinti, ja apdrointie mjdzvnieki gjui boj vai ar tos nepiecieams piespiedu krt likvidt no jebkura veida slimbm, nelaimes gadjumiem (elektrisks strvas iedarbbas, saules vai karstuma driena, aktas uzpans, nosmakanas, noaugans, saindans, no skas vai indga kukaia kodiena, sadursmes ar transporta ldzekli un citiem negadjumiem). Atldzinti tiek ar zaudjumi, ja dzvnieki gjui boj ugunsgrka, zibens spriena, dabas stihisku postjumu d, k ar nozaganas, nolaupanas un nokauanas zdzbas nolk. Mjdzvnieka nobeigans gadjum zaudjumi tiek atldzinti apdroinjuma summas apmr. Apdroinjuma summu nosaka savstarpji vienojoties apdroinjuma mjam ar apdrointju, bet t nedrkst prsniegt mjdzvnieka faktisko vrtbu. Lai apdrointu mjdzvniekus, paniekam, protams, jnodroina mjdzvniekam normli kopanas un turanas apstki, baroana un veterinrmedicnisk aprpe. Apdroinanas maksjums ir atkargs no mjdzvnieka sugas un vecuma, izvltiem riskiem un apdroinjuma summas lieluma. Piemram, liellopu apdroinan tarifs ir robes no 4% ldz 8% no apdroinjuma summas. Savukrt irnes suu un kau apdroinan tarifs ir no 6,5% ldz 8% no apdroinjuma summas.

8. Uzmjdarbbas prtraukanas apdroinana.

Uzmjiem tiek piedvts papildus pauma apdroinanai apdrointies pret pauma apdroinanas risku izraistiem zaudjumiem uzmuma pe, kas raduies uzmjdarbbas prtraukanas period, t. sk. apdrointjs sedz aj period izmaksts darbinieku algas un uzmuma pastvgs izmaksas. apdroinana paredz zaudjumu atldzbu ldz uzmjdarbbas prtraukanas perioda beigm, t.i., pilngai uzmjdarbbas atjaunoanai vai ldz polis noteiktam termiam, atkarb no t, kur notikums iestjas pirmais. Obligta prasba pie uzmjdarbbas prtraukanas apdroinanas ir pauma apdroinana.
s apdroinanas izpratn sekojoas pauma apdroinanas risku grupas var izraist uzmjdarbbas prtraukanu: ugunsgrka radtie bojjumi, vtras, krusas, pldu radtie zaudjumi, inenierkomunikciju avrijas, dens radtie bojjumi, zdzba un laupana.
Apdroinjuma summa tiek aprinta, izejot no esoajiem finansu datiem, emot vr uzmuma attstbas tendences un prognozes.
Apdroinanas prmiju aprina no apdroinjuma summas, emot vr klienta izvltos pauma apdroinanas riskus, attiecgo telpu un ku stvokli, signalizcijas sistmu esambu u.tml. Apdroinanas atldzba tiek aprinta par uzmjdarbbas prtraukanas periodu, emot vr ietaupts izmaksas. Apdroinanas atldzba var iekaut ar papildus izmaksas, kas saisttas ar uzmjdarbbas turpinanu vai atrku atjaunoanu.

9. Celtniecbas risku apdroinana.

Ldz ar ekonomikas pieaugoo dinamiku celtniecba Latvij ir ierindojusies btiskko tautsaimniecbas nozaru skait. Celtniecbas risku apdroinana garant stabilitti gan darba pasttjiem, gan izpildtjam, gan ar finanstjam. aj nozar Sampo Latvija nodroina piedvjuma atbilstbu ikviena klienta konkrtajm vajadzbm. Ttad Ц Sampo Latvija galven priekrocba ir klientiem piedvt diferenct pieeja celtniecbas risku apdroinan.

Celtniecbas un montas visu risku apdroinana ar visprju segumu- pai piemrota nelielu bvobjektu - privtmju un dzvoku celtniecb un restaurcij. is piedvjums ir izstrdts mtes uzmum Sampo Enterprise un Somij ir guvis vislielko atzinbu tiei vidjos un mazos uzmumos.

Industrils celtniecbas un montas risku apdroinana -aj jom Sampo Latvija piedv vispratztos un pasaul plai izmantotos apdroinanas produktus. is apdroinanas pakalpojums ar Latvij jau ir prbaudts praks un guvis lieliskas atsauksmes. Piedvjuma spektrs sniedz klientam plaas apdroinanas iespjas, skot no celtniecbas darbu apdroinanas standarta polises ldz izvrstai visu risku polisei.


Latvij pieprastkie celtniecbas risku apdroinanas segumi:

  • Bvdarbu apdroinana,

  • Bvdarbu garantijas apdroinana,

  • Eso pauma apdroinana, veicot objekta rekonstrukciju,

  • Civiltiesisks atbildbas apdroinana,

  • Bvmaterilu apdroinana (bvobjekt vai noliktav),

  • Bvmaterilu iekzemes transportanas apdroinana,

  • Celtniecbas tehnikas un darbrku apdroinana.

Sampo Latvija piedv celtniecbas uzmumiem gan vienreizjas apdroinanas polises, gan ar "atvrto polisi" kdam noteiktam laika periodam. "Atvrt polise" apdroinjuma mjam sniedz apdroinanas aizsardzbu visiem projektiem konkrt laika period. Tdjdi klients ietaupa gan administratvs izmaksas, gan laiku, jo nav nepiecieams noslgt atseviu apdroinanas lgumu katram konkrtam projektam.



10. rstu profesionls atbildbas apdroinana

rstu profesionls atbildbas apdroinana ir veids, kd ikviens rsts var apdroint iespjamos zaudjumus, kas var rasties treai personai sakar ar kdainu profesionlo darbbu. Saska ar likumu УPar prakses rstiemФ (stjies spk ar 1997. Gada 22. maiju) profesionls atbildbas apdroinana ir obligta prakses rstiem, tau brvprtgi o apdroinanas veidu var iegdties jebkur sertificts specilists. Ar 1998. gada 12. maiju Ministru kabinets ir apstiprinjis prakses rsta civiltiesisks atbildbas obligts apdroinanas minimlo apdroinjuma summu 1000 Ls apmr. AAS BALTA piedv sertifictm rstniecbas personm apdroint gan savu profesionlo atbildbu, gan ar s personas vadb strdjoo nesertificto rstniecbas personu profesionlo atbildbu, paredzot atldzint ne tikai zaudjumus pacientam (vai t piedergajiem) un juridiskos izdevumus (saistti ar prasbas izskatanu, nokrtoanu, iespjamo aizstvbu tiesas proces), bet ar:

Х ekspertu izdevumus, kas saistti ar pretenzijas izskatanu vai Medicnisks aprpes un darbspjas ekspertzes kvalittes kontroles inspekcijas piemroto soda sankciju pamatotbas izvrtanu,

Х rstniecbas personas izdevumus, kas saistti ar Medicnisks aprpes un darbspjas ekspertzes kvalittes kontroles inspekcijas piemrotm soda sankcijm, sakar ar taktikas kdm. Maksa par apdroinanu ir atkarga no t, kd riska grup konkrts specialittes rsts ierindojams (izir trs riska grupas). Piemram, ja klients vlas apdroint profesionlo atbildbu 1 000 Ls apmr, tad maksa par apdroinanu ir intervl no 12 - 24 Ls, savukrt, 5 000 Ls apmr - 40 - 60 Ls. Veicot vairku sertifictu personu atbildbas apdroinanu, piemrojamas atlaides no 5% ldz 50%, atkarb no apdrointo personu skaita. rstu profesionls atbildbas apdroinana tiek realizta cie sadarbb ar Latvijas rstu biedrbu, kura piedv augsta lmea sertifictus noteiktas nozares specilistus konkrto pretenziju izskatanai, k ar sniedz rstiem informciju par profesionls atbildbas apdroinanas nepiecieambu un priekrocbm.

11. Prapdroinana.

Prapdroinana ir darbba, kad daa no apdrointja akceptt riska tiek nodota citam apdrointjam (prapdrointjam). Prapdroinana auj samazint zaudjumu lielumu atseviiem riskiem vai zaudjumu summu, kas radusies no viena atgadjuma, sadalot zaudjumus starp apdrointju un prapdrointju. Apdroinanas sabiedrbas, kuras veic savu risku prapdroinanu, ldz ar to ierobeo atseviu lielu zaudjumu iestanos un stabiliz akceptto risku portfeli. Prapdroinana stabiliz ar apdroinanas sabiedrbu finansilo stvokli, jo uzlabo to makstspjas normu. Piemram,AAS BALTA prapdroina savus riskus pasaules lielkajs un stabilkajs prapdroinanas sabiedrbs, tds k Swiss Re, Munich Re, Cologne Re, LloydТs un cits. Papildus drobu apdroinanas sabiedrbai nodroina fakts, ka lielk daa lgumu noslgti uzreiz ar vairkm prapdroinanas sabiedrbm, un finansu krze kd no m sabiedrbm nevar btiski ietekmt to finansilo stvokli.