Bnkovskoe delo


>>

19


S A T U R S

Ievads.................................................................................................2

  1. Banku izcelans un iedaljums....................................................3

    1. Banku izcelans.........................................................3

    2. Galvenie kredtiestu veidi........................................3

  2. Noguldjumu veidi un iekj kontrole.........................................5

    1. Noguldjumu veidi.......................................................5

    2. Noguldjumu iekj kontrole......................................6

  3. Aizdevumu veidi un ar tiem sistts procedras............................7

    1. Aizdevumi fiziskm personm....................................7

    2. Aizdevumi juridiskm personm...............................10

    3. Starpbanku aizdevumi...............................................13

    4. Ar aizdevumiem saistts procedras........................14

  4. Bankas riska veidi un to raksturojums........................................16

    1. Riska veidu raksturojums..........................................17

Secinjumi un prieklikumi..............................................................20

Ievads.

Dzvojot msdienu sabiedrb, cilvkam ir nepiecieams veiksmgi un tlredzgi orientties apkrtj vid. Nepiecieams saprast un prast analizt dadas situcijas un apstkus. Ms ieskauj visdadks lietas, un, lai veiksmgi sptu izdzvot, ir jprot ts kontrolt, un to var tikai ar zinanm. Viena no dm lietm ir banku sistma un btba. aj darb sum izklsttas teortisks zinanas par banku sistmu, btbu un to funkcijm. Dadie banku veidi un tik daudzs kreditanas iespjas, aizdevumi un risks, kas saists ar to nepiecieams saprast, lai veiksmgi vartu iesaistties msdienu sabiedrb un, protams, pelnt naudu. Latvij tik daudz banku veidu un plaais to piedvto pakalpojumu klsts ir saldzinoi neilgi kop neatkarbas atganas bet jau tik daudz kas ir atkargs no banku sistmas, un galvenokrt jau Latvijas ekonomika. Tpc banku btba ir viena no pirmajm lietm, ko btu vrts iemcties un saprast, jo tuvkaj nkotn banku sistmai bs daudz svargki mri un uzdevumi. Un galvenokrt tiei tpc es izvljos o tmu, lai izklsttu to sav darb.

1. Banku izcelans un iedaljums.

1.1. Banku izcelans.

Vrds banka ir clies no itu vrda banco, kas nozm galds. Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku augotji naudas kapitla prstvji; vii piema naudas ieguldjumus no tirgotjiem un specializjs dadu pilstu un valstu naudas zmju apmai. Ar laiku augotji ska izmantot os ieguldjumus, k ar savus naudas ldzekus, lai dotu aizdevumus un saemtu procentus. Tas nozmja, ka augotji mainjs par banieriem.

1.2. Galvenie kredtiestu veidi.

Atkarb no t, kam pieder kredtu un kredtu-finansils iestdes, valsts ar tirgus ekonomiku dals:

  • valsts finansu-kredtiestdes;

  • privts finansu-kredtiestdes.

Pie pirms grupas pieder centrls bankas, kurm ir monopoltiesbas izlaist banknotes.

Bankas var iedalt ar pc to darbbas virziena:

  • emisiju bankas;

  • komercils bankas;

  • investciju bankas;

  • hipotku bankas;

  • krjkases;

  • specializts (piem., tirdzniecbas bankas).

Emisiju bankas izlai banknotes. To vartu dvt par banku banku.

Komercbankas veic raoanas, tirdzniecbas un citu uzmumukreditanu galvenokrt ar naudas kapitlu, ko vii iegst noguldjumu veid.

Investciju bankas nodarbojas ar finansanu un ilgtermia kreditanu dads nozars (galvenokrt raoanas, tirdzniecbas un transporta). Atirb no komercbankm investciju bankas o naudu iegst izlaiot savas akcijas un obligcijas, k ar saemot kredtus no komercbankm.

Hipotku bankas izsniedz ilgtermia aizdevumus l emot nekustamo paumu zemi, kas.

Specializts bankas nodarbojas ar noteiktu kreditanas veidu.

2. Noguldjumu veidi un iekj kontrole.

2.1. Noguldjumu veidi.

Savu darbbu bankas lielk vai mazk mr finans ar depoztiem, kas piesaistti no daudziem avotiem. Bankai sava darbba jorganiz, ievrojot piesardzbu, apdombu un ciei emot vr savu noguldtju intereses.

Bankas vadba ir atbildga ne tikai par savu noguldtju intereu aizsardzbu; ts pienkumi pret bankas akcionriem nozm, ka bankai noguldtie ldzeki ir jprvalda un jvada aktvi un efektvi saska ar stratiju, kur emta vr gan likviditte, gan rentabilitte. Tomr noguldjumu aktvu prvaldi ierobeo vairki faktori, to skait:

  • kapitla segums;

  • likviditte;

  • termiu struktra;

  • procentu likmju nestabilitte;

  • stabilitte.

Noguldjumu veidi:

Norinu konts klientam ir iespja izemt naudu pc pieprasjuma vai dot bankai rkojumu izmakst naudu pc uzdevuma. Banka pedv procentus par konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.

Lielizmra depozti latu vai rzemju valtas atlikumi pastvgi atrodas kustb starp dadm iestdm. Bankas lielizmra noguldjumu izmaksas ir oti atkargas no valdbas procentu un valtas apmaias likmju politikas, no pidvjuma un pieprasjuma un no bankas kredta reitinga. dus noguldjumus var piesaistt uz laiku, skot no 24 stundm un beidzot ar gadu. Latvij lielizmra depozti nav izplatti. Bankas praktiz depoztu pieemanu k no fiziskm, t ar no juridiskm personm.

Klientu noguldtie ldzeki var bt bankai nozmgs ldzeku avots; pdjos gados konkurences ietekme ir ievrojami paplainjusi klientiem piedvto noguldjumu pakalpojumu veidu spektru un veicinjusi noteikumu daudzveidbu. Latvijas bankas sav darbb piedv ar dus noguldjumu veidus:

  • Ziemassvtku depozts;

  • brnu un skolnu depozts krjdepozts;

  • pensionru noguldjumi;

  • pensiju uzkranas konts;

  • atvrtais depozts;

  • premilais depozts;

  • depozts ar nosacjumu.

Noguldjumus uzskaita atbilstoi to veidam un valtai, kur tie noguldti. Procentus par noguldjumu un depoztu summu aprina, skot ar dienu, kad noguldjumu un depoztu summa tiek ieskaitta kont ldz to atmaksas dienai.

2.2. Noguldjumu iekj kontrole.

Iekj kontrole attiecb uz noguldjumiem btu jizstrd t, lai nodrointu dus apstkus:

  • depozti tiek pieemti tikai uz tdiem termiiem (lielizmra noguldjumu gadjum no tdm institcijm), kdus bankas vadba apstiprinjusi saska ar bankas termiu un likvidittes politiku;

  • visi pieemtie noguldjumi jiekauj grmatvedbas uzskait, piemrojot atbilstoo procentu likmi un aprinot procentus;

  • neviens no grmatojumiem noguldtju kontos nav fiktvs vai viltots, tiek novrsta netrs naudas atmazgana.

Sakar ar bankas un klienta attiecbu raksturu princip informcijas plsma mdz bt vien virzien no bankas pie klienta. T k ne katrs klients rpgi seko atlikumam un kustbai sav kont, pastv paaugstints risks, ka tiek pieautas nepamantas kdas vai kaut kas tiek izlaists vai nu krpanas nolk, vai nejaui. Pamieni, k minimizt du kdu, izlaidumu vai krpanas iespjas:

  • jnodroina grmatvedbas ierakstu un naudas izmaksas krtgas kontroles procedras;

  • jveic centralizta paziojumu izstana klientiem;

  • jsadala pienkumi, pai attiecb uz pienkumu risint klientu jautjumus;

  • jseko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darbbas notiek ar novloanos; jkontrol darbinieku konti, jo ar tiem pastv paas iespjas izdart krpanu;

  • jprbauda procentu aprini un grmatojumi neatkargi vienu no otra;

  • jprbauda procenti, kas tiek ieskaitti procentu izdevumu kont, saldzinot ar kopjo noguldtju kontos kreditto procentu summu;

  • lielko dau katras summas saldzinanas procedru iespjams izlaist, ja grmatvedbas sitma ir kompjuterizta un procenti tiek aprinti un prskaitti automtiski. Tomr vadbai btu regulri jprbauda, vai kontrole joprojm darbojas apmierinoi un jveic atseviu procentu aprinu un grmatojumu prbaude;

  • vadbas prskatos jiekauj prskats par starpbu starp izmakstajiem un saemtajiem procentiem un izmaksto procentu summu analze.

3. Aizdevumu veidi un ar tiem saistts procedras.

3.1. Aizdevumi fiziskm personm.

Galvenokrt banku aizdevumi veido ldzeku lielko un vissvargko dau. Stabil ekonomikas vid starpba starp kredtresursu paizmaksu un bankas noteikto procentu likmi ir samr maza, td ir oti svargi, lai zaudto aizdevumu patsvars btu pc iespjas mazks.

Pamat bankas finans savu kredtportfeli, piesaistot depoztus. Bankai ir jnodroina piencgs peas lmenis atbilstoi ts akcionru sagaidtajam un riska pakpei, kdu tie ir gatavi uzemties.

Bankai jnosaka tda procentu likme, kas autu nosegt:

  • aizdoto kredtresursu paizmaksu (par noguldjumiem makstos procentus);

  • administratvos izdevumus;

  • paredzamo zaudto aizdevumu patsvaru;

  • peas procentu lielumu.

Lielkais risks ir tds, ka aizdevuma mjs var nesamakst procentus par aizdevuma lietoanu un neatmakst aizdevuma pamatsummu.

Fiziskm personm bankas var izsniegt dus aizdevumus:

  • overdraftu;

  • aizdevumu, kas paredzts kapitlieguldjuma finansanas un vlkas iemumu summas sasaistanai;

  • aizdevumu ar nemaingu procentu likmi;

  • atjaunojamo kredtlniju;

  • hipotkas auizdevumu;

  • kredtkaru aizdevumu.

Latvijas banku praks netiek izmantots tds aizdevumu veids k kredta prsniegana (overdrafts). ds aizdevuma veids ir izdevgs klientam, ja viam nauda steidzami ir nepiecieama un ir zinms, ka tas sps tri to atmakst.

Kredta prsniegana ir viena no kredtlnijas formm, ko klients var izmantot, no sava teko konta veicot izmaksas, kas prsniedz konta atlikumu. Overdrafts vienmr tiek uzskatts par gadjuma rakstura stermia aizdevumu. Pc noteikumiem, overdrafts ir atmaksjams pc pieprasjuma, tomr praks bankas pieprasa overdrafta atmaksanu tikai atsevios rkrtjos gadjumos.

Aizdevums, kas paredzts kapitlieguldjuma finansanas un vlkas iemumu summas sasaistanai ir stermia aizdevums, kas paredzts, lai nodrointu klientu ar jaunas mjas pirkanai nepieciemajiem ldzekiem, pirms tas ir samis naudu no iepriekjs mjas prdoanas.

Aizdevums ar nemaingu procentu likmi ir neliels aizdevums (Ls 1000 ldz Ls 10000) uz laiku no 6 mneiem ldz 5 gadiem. Aizdevums ar noteiktu procentu likmi parasti tiek izmantots manas vai citas ilgstoi lietojamas patria preces iegdes finansananai. Aizdevuma atmaksanas noteikumi parasti paredz viendus ikmnea maksjumus, kas vienlaikus ietver gan procentus, gan pamatsummas atmaksu.

Atjaunojam kredtlnija. Saska ar atjaunojams kredtlnijas noteikumiem, banka automtiski katru mnesi prskaita no klienta teko konta (vai klients katru mnesi iemaks) klienta atjaunojams kredtlnijas kont noteiktu summu. Pc tam im klientam ir tiesbas mnea laik izemt no konta zinmu summu, kas vienda ar ikmnea iemaksas vairkkrtgu reizinjumu, par kdu banka un klients iepriek vienojuies. Ja aj kont ir kredta atlikums, klients par to saem procentus.

Hipotkas aizdevums parasti tiek izsniegts mjas iegdei, un nopirktais nekustamais paums kalpo k aizdevuma nodroinjums. Izsniegt aizdevuma summa parasti ir vienldzga aizdevuma mja mnea algas vairkkrtgam reizinjumam un nopirkts mjas vrtbas procentulai daai.

Kredtkaru aizdevums. Pastv divi galvenie kredtkaru veidi, no kuriem tikai viens nodroina kredtkartes lietotju ar iespju izmantot kredtu ilgku laika periodu.

  • Maksjumu kredtkartes (piemram, American Express vai Diners Club) bankas paziojum ikreiz nordt summa ir pilnb jnomaks, tdjdi iespjas izmantot bezprocentu aizdevumu ir tikai laika period no pirkuma izdaranas dienas ldz bankas paziojuma saemanas dienai. Parasti par maksjumu kredtkartes lietoanu ir jmaks ikgadj abonomenta maksa.

  • Kredtkartes (piemram, Visa un Mastercard) sniedz saviem lietotjiem iespju izmantot atjaunojamo bezprocentu kredtlliju ldz noteiktam limitam uz noteiktu periodu, par ko banka ar klientu iepriek vienojuies. Ikmnea bankas paziojum nordto summu var apmakst pilnb vai daji atkarb no t, kds ir noteiktais minimums. Agrk kredtkaru firmu peas avots bija no kredtkaru lietotjiem iekastie procenti par kreditanas termia paildzinanu. Papildus ts saem ar komisijas naudu no tirgotjiem. Daudzas kredtkaru firmas palaik iekas ikgadjo kredtkartes abonementa maksu, jo cilvki arvien vairk sk izmantot bezprocentu perioda sniegts priekrocbas.

3.2. Aizdevumi juridiskm personm.

Galvenie aizdevumu veidi, kdus piedv juridiskm personm rvalstu bankas, ir di:

  • overdrafts;

  • termiaizdevums;

  • aizdevums projektu finansanai;

  • sindiktaizdevums;

  • rvalstu aizdevums;

  • atvieglotais aizdevums.

Latvijas bankas tdus aizdevumus k overdrafti un sindiktaizdevumi pagidm vl nepraktiz. (Latvij overdrafta aizdevumus pagaidm izsniedz A/S Saules banka.)

Overdrafts ir iepriek saskaota kredtlnija jeb aizmuma tiesbas, kuras klients var izmantot, veicot maksjumus vai veicot izmaksas no sava tie konta. Agrk overdraftu uzskatja par slaicgu kreditanas instrumentu, ko izmanto tikai atsevios gadjumos, bet odien daudzu uzmumu kontos tiek uzturts pastvgais overdrafta lmenis, kur ar terminu pastvgais overdrafts apzm minimlo kredta atlikumu, virs kura svrsts overdrafta atlikums.

Juridisko personu overdrafts ir atmaksjams pc pieprasjuma. Tomr praks bankas reti kad pieprasa atmakst overdraftu, ja vien attiecgais klients nav devis pau iemeslu aubm par to, vai is overdrafts tiks atmaksts (piemram, ja klients atrodas makstnespjai tuv situcij vai nepilda savas saistbas pret banku).

Procenti par overdraftu tiek aprinti par katras dienas kredta atlikumu pc iepriek noteiktas procentu likmes virs bankas noteikts bzes likmes.

Termiaizdevums tiek izsniegts uz noteiktu laika peridodu, un tas atmaksjams pa vairkm vienldzgm dam vai ar summa jnomaks termia beigu datum.

Var izdalt trs veida termiaizdevumus:

  • par stermia aizdevumiem uzskatmi aizdevumi, kas atmaksjami viena gada laik vai sk laika period;

  • vidja termia aizdevumi ir aizdevumi, kas jatmaks ne agrk k pc viena gada, bet ne vlk k 5 gadu laik;

  • ilgtermia aizdevumi ir aizdevumi, kas jatmaks pc vairk nek 5 gadiem.

Aizdevums projektu finansanai ir tds aizdevums, kas tiek izsniegts lielku kapitlieguldjumu projektu finansanai. da aizdevuma atmaksanas viengais vai galvenais avots ir naudas plsma, kdu nodroina attiecgais projekts.

Aizdevums lielku projektu finansanai parasti tiek izsniegts uz vidju termiu vai ilgtermiu, turklt parasti tie veido tik lielas summas, ka rodas nepieciemba da finansjuma nodroinanai apvienot vairkas aizdevjinstitcijas. Katram projektam nepiecieams veikt visptverou novrtjumu, turklt ds aizdevums parasti ir oti liels, td da mroga aizdevumu izsniedz tikai lielks bankas. Mazks bankas tomr var darboties k organiztjs vairku aizdevjinstitciju apvienoan.

Sindiktaizdevums ir aizdevums, kuru izsniedz vairkas bankas kop un kas katrai no m bankm atsevii nebtu iespjams, vai ko ts nevltos izsniegt. Projektu vada viena vai vairkas bankas, kas vienojas par aizdevuma paketi un izveido banku sindiktu, apvienojot vairkas bankas. Banka-organiztja veic prrunas ar aizdevuma mju, sagatavo attiecgo dokumtciju, saem naudu no citeim sindikta dalbniekiem un izmaks pilnu aizdevuma summu aizdevuma mjam. Vlk pati banka vai ts aents-banka no aizdevuma mja iekas naudu (pamatsummu un procentus) un nodod os ldzekus atpaka sindikta dalbniekiem.

Prjiem sindikta dalbniekiem parasti nav nekdas ties saskares ar aizdevuma mju (kur var pat nezint, kas ir sindikta dalbnieki). Ja sindikta dalbniekiem nepiecieama informcija vai jpieem kdi konkrti lmumi (piemram, saistbu nepildes gadjum), visi ie jautjumi tiek krtoti tikai ar banku-organiztju.

rvalstu aizdevums ir aizdevums rvalstu valdbm un to valsts sektoram (valsts uzmumiem). Parasti is aizdevumsir liels, un to izsniedz uz vidju vai ilgu laika termiu.

Atviegloto aizdevumu kategorijai raksturgas zemkas procentu likmes nek tirg valdos. Parasti di aizdevumi ir ilgtermia un paredzti tm valsts tautsaimniecbas nozarm, kuriem nepiecieama ekonomisk paldzba. K piemru var mint Latvijas valdbas subsidto kredtu, kas pazstams k G-24.

3.3. Starpbanku aizdevumi.

Prsvar visas bankas samr aktvi darbojas starpbanku tirg. Tas nozm, k s bankas pieem depoztus no citm bankm. un iegulda savus ldzekus cits banks. Parasti di depozti ir stermia (skot no depoztiem, kas tiek ieguldti cit bank no vienas operciju dienas beigm ldz nkams dienas skumam, ldz depoztiem ar vairku mneu termiu). das opercijas tiek veiktas, lai nodrointu likvidittes vadbu sk laika period, vai ar lai piesaisttu finansjumu, kas btu papildus klientu noguldjumiem un pau kapitlam.

Parasti starpbanku aizdevumu summas ir lielas un procentu likmju starpba oti neliela. Aizdevumi citm bankm ir pakauti kredtriskam tiei tpat k aizdevumi uzmumiem un fiziskm personm.

3.4. Ar aizdevumiem saistts procedras.

Banka var ciest rkrtgi lielus zaudjumus, ja izsniegtie aizdevumi prmrgi koncentrti vien valst, tautsaimniecbas nozar vai tirdzniecbas veid, un attiecgais sektors nokst nelabvlgu visprjo vai specifisko ekonomisko apstku ietekm.

Piesardzga banka izstrds aizdevumu portfea efektvas vadbas stratiju un iekjo kontroles sistmu, kas autu izvairties no nevlamas aizdevumu koncentrcijas kd no dm kategorijm:

  • vienam aizdevumu mjm;

  • sav starp saisttiem aizdevumu mjiem;

  • atseviai tautsimniecbas nozarei;

  • vien valst vai reion.

Analizjot du koncentrciju, nepiecieams izskatt ne tikai konkrt brd tiei izsniegtos aizdevumus, bet ar pieirts, tomr neizmantots aizmuma tiesbas, akreditvus, kredtlnijas, garantijas utt. Citiem vrdiem bankas kopjo risku.

Bez aizdevuma portfea vadbas stratijas bankai ir jbt izstrdtai aizdevumu novrtanas un uzraudzbas politikai.

Aizdevumu novrtana un uzraudzba ir svargkie aspekti labas kredtdarbbas nodroinan. Ja banka lbi tiek gal ar m funkcijm, tas paldz samazint zaudjumu risku.

Katram aizdevumam piemt zinms risks neatkargi no t, cik laba reputcija ir attiecgajam aizdevuma mjam. Konkrtk, pastv risks, ka aizdevuma mjs neatmakss izsniegt aizdevuma pamatsummu un nesamakss procentus par aizdevuma lietoanu.

Lai efektvi kontroltu aizdevumu, pirmkrt ir nepiecieams pastvgi veikt uzraudzbas paskumus. Svargkie paskumi ir di:

  • viesoans pie klienta;

  • pres publicts informcijas izskatana;

  • aizdevuma mja finansils informcijas izskatana;

  • klienta konta apgrozjuma novroana.

Bankai nebs nekda labuma, ja t redzs, ka aizdevums tiek zaudts, bet nevars veikt nekdus paskumus, lai aizsargtu pati savu stvokli.

Overdrafta gadjum bankai da problma nepastv, jo overdrafts ir atmaksjams pc pieprasjuma.

Attiecb uz aizdevumiem ar noteiktu termiu tiek lietotas kontroles konkrtas procedras, ar kuru paldzbu tiek noteikts saistbu nepildanas gadjums.

Viens no veidiem, k kontrolt aizdevumus, ir kritriju jeb apstku (par kuriem iepriek banka ar klientu vienojusies) piemroana. di apstki jiekauj aizdevuma lgum, tdjdi dodot bankai iespju veikt attiecgus paskumus gadjum, ja aizdevuma mjs nepilda savas saistbas attiecb uz lgum minto apstku nodroinanu.

di kritriji jeb apstki var bt finansila rakstura, piemram, ilgtermia parda attiecba pret pau kapitlu nedrkst prsniegt 100%; procentu segums nedrkst samazinties vairk k 2 reizes; pau kapitls nedrkst samazinties zem 10 miljoniem latu; nedrkst mainties mtes uzmums; nedrkst notikt izmaias vadoaj sastv.

Nesen pieredze rda, ka gadjumos, ja noteiktie kritriji ir tikui prkpti, t viet, lai pieprastu parda tltju atmaksu, bankas cenas vienoties par grozjumiem aizdevuma lguma noteikumos. d situcij ir sasniegts viens no bankas mriem, t.i.., bankai ir iespja uzaicint uz prrunm aizdevuma mju un apspriest iemeslus, kuru d ir prkpti lgum noteiktie kritriji, vai reizm pat pieprast zinmas izmaias (piemram, uzmuma plnots kapitlizdevumu programmas atlikanu). d situcij, vienojoties par jaunajiem lguma noteikumiem, bankai ir iespja noteikt augstku procentu likmi (vai pieprast lielku nodroinjumu).

Parasti tas nozm, ka tiek izstrdts tds aizdevuma veids dzanas grafiks, kuru iespjams izpildt pat vissliktkaj gadjum, kds pieauts, novrtjot o aizdevumu.

Ja maksjumi aizdevuma dzanai netiek veikti noteiktajos termios, tas dod iespju bankai pagarint termiu vai uzskt parda piedziu.

4. Bankas riska veidi un iekj kontrole.

Visos biznesa darjumos pastv risks skot ar parda nenomaksanu ldz sliktai raai vai ar nespjai prdot jaunu, drgu preci. Banku stvoklis atiras ar to, ka bankas ir pakautas ar savu komercilo aizmju biznesa riskam, sistemtiskm neveiksmm finansu tirg un valstu ekonomisko neveiksmju sekm.

Bankas pelna naudu, nodroinot savus klientus ar tiem nepiecieamajiem pakalpojumiem un pieirot viiem aizdevumus. di pakalpojumi ir saistti ar risku, un bankas iegst peu, nosakot par o pakalpojumu tdu cenu, kas prsniedz to snieganas izmaksas, k ar jebkurus zaudjumus, kuri vartu rasties riska piepildans gadjum.

Biei vien ir t jo lielks risks, jo lielka zaudjuma raans iespja. Banku izcenojumiem jatspoguo t riska pakpe, ko ts uzemas, veicot o attiecgo darjumu. Lai przintu riska pakpes/riska cenas attiecbu, bankm jizprot tie dadie riska veidi, kuriem ts ir pakautas.

4.1. Riska veidu raksturojums.

Kontrole organizcijas mrog, politikas un procedru izstrdana un ievroana, saprtgas ierobeojumu sistmas izveide veicina pareizu riska kontroli iestd.

Vadbai btu jievro di noteikumi:

  • riska faktoru izvrtana un identificana juzskata par ikdienas bankas vadbas funkcijas sastvdau;

  • jsamazina risks, kur tas nepiecieams, pazeminot ierobeojumu skalu vai aizejot no attiecgiem tirgiem;

  • jnodroina daudzveidba, izptot un piedvjot alternatvu produktu vai iesaistoties jaunos tirgus sektoros, tdjdi samazinot koncentrcijas risku, ja tas ir bankai aktuli;

  • prdodot riska faktoriem pakautos ldzekus, jrada iespja samazint visprjo riska pakpi, kdam banka pakauta.

Risku vartu iedalt di:

  • stratiskais risks;

  • kredta risks;

  • likvidittes risks;

  • procentu likmes risks;

  • pozcijas risks;

  • darbbas risks;

  • reputcijas risks.

Stratiskais risks (vai biznesa risks) ir risks, ka banka vartu uzskt kdu nepareizu bankas darbbas veidu un zaudt naudu. Darbbas veids var bt nepareizs tpc, ka bankai nav pieredzes in sfr, vai ar tpc, ka nozare nav pietiekami liela, lai nodrointu ar ienkumu visus ts dalbniekus, bet iznkums ir tas pats banka zaud naudu.

Kredta risks ir risks, ka aizmjs nevars atmakst aizdoto summu vai procentus. Kredta risks ietekm aizdevumus, prjos kreditanas veidus, nodroinjumus, ar tirdzniecbu saisttas finansu opercijas, saistbas, neparedzamo izdevumu saistbas un pat korespondjoie konti ir stermia aizdevumi citai bankai, kura teortiski vartu kt makstnespjga.

Likvidittes risks ir finansu iestdes spja segt nomaksjams saistbas ar ldzekiem, kuri ir naudas ldzeku form vai kurus var nekavjoties prvrst naud.

Procentu likmes risks ir iespja, ka banka vartu nebt spjga saglabt pozitvu starpbu starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem ldzekiem, un procentiem, kuri ir jmaks par tm saistbm, kuras ir o ldzeku pamat. Ttad tas ir risks, kur atspoguo nkam tr ienkuma atkarbu no izmaim procentu likms.

Pozcijas risks ir risks ciest zaudjumus, kuri var rasties tad, kad bankai pieder kda valta, preces vai vrtsparri, kuru cena nelabvlgi izmains. Pozcija var bt gan gara, gan sa. Atrodoties garaj pozcij, maksimlo zaudjumu ierobeo t lieta, kura ir bankas rcb iegdes cena. saj pozcij potencilie zaudjumi, vismaz teortiski, ir neierobeoti, bdami ts cenas apmr, kas jmaks virs prdoanas cenas, lai o lietu nopirktu, t, lai pirkuma saistbas tiktu izpildtas.

Darbbas risks. Iepriek mintie riska veidi pieder pie tiem, kuriem bankas pakauj sevi tm, lai iegtu peu. Tomr, tpat k cits biznesa sfrs, bankas ir pakautas darbbas riskam, kur ir saistts ar situciju, kad kda vai prskatans kst par iemeslu finansiliem zaudjumiem.

Reputcijas risks. Bankas liel mr paaujas uz savu klientu uzticbu un reguljoo instanu atbalstu. Pirmkrt, klients nogulds savu naudu kd bank tikai td gadjum, ja vi bs prliecints, ka vars o naudu izemt no bankas, kad t viam bs nepiecieama. Lai saglabtu klientu uzticbu, bankai jdemonstr stabils finansils stvoklis, par kuru liecina atbilstoa kapitl esamba un pietiekamas peas plsmas nodroinana.

Nobeigums.

Katram jaunam uzmjam, kas vlsies veiksmgi darboties sevis izvltaj nozar, gribot vai negribot nksies sastapties ar bankm un to drbbu. Tpc zinanas aj jom ir pat oti nepiecieamas, un ts ir apgstamas jau no paiem pamatiem, kas ar ir izklstti aj darb. is darbs vartu bt k skuma mcbu ldzeklis veiksmgai karjerai un nuds pelnanai, jo taj ir apkopota tikai teorija vai, preczk, virspusjs banku darbbas apskats, kas sniedz visprju informciju par banku un ts struktru. Un varbt daudziem biznesa cilvkiem btu ieteicams skt apgt o nozari no paiem pamatiem, lai gtu dziku priekstatu par banku. Jo banku btba un darbba ir k de, kur katrs posms papildina nkoo un savieno to ar iepriekjo. Un taj pa laik banku darbba ir interesanta lieta valsts ekonomikas regulana. Tpc daudziem, jo daudziem is darbs btu ne tikai interesants, bet ar nepiecieams, lai turpmk orienttos ms ieskaujoaj vid.

Izmantots literatras un avotu saraksts
  1. LR likums Par bankm.

  2. Briede I., Liepia R. Bankas noguldjumi un aizdevumi, to raksturojums un kontrole. 72. lpp.

  3. Bikse V. Nauda un bankas. 72. lpp.

  4. . , - . 497 .

  5. . 635 .